Konference Eksperimentālā arheoloģija Latvijā un pasaulē: vēsturiskā pieredze un mūsdienu izaicinājumi

7. oktobrī LU VFF telpās, Aspazijas bulvārī 5, notika Latvijā pirmā eksperimentālajai arheoloģijai veltīta konference. Tā veltīta Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas desmit gadu jubilejai. Konference notika ar VKKF atbalstu.

Konferenci ar ievadvārdiem atklāja LU VFF asociētais profesors, Vēstures un arheoloģijas bakalaura studiju programmas direktors Andris Šnē.

Savukārt, A.Tomsons uzstājās ar ziņojumu par desmit gadu laikā iegūto pieredzi un secinājumiem, kas iegūti organizējot eksperimentālās arheoloģijas nometnes, eksperimentu un senās tehnoloģijas kā spēcīgu izglītības instrumentu un nozares mūsdienu izaicinājumiem.

Asoc. prof. Andris Šnē savā referātā sniedza ieskatu eksperimentālās arheoloģijas vēsturē, aplūkojot pirmos arheoloģiskos eksperimentus, kas notika laikā līdz 20. gs. sākumam.

Eiropas arheoloģisko brīvdabas muzeju asociācijas (EXARC) pārstāve Džovanna Freni (Giovanna Fregni) uzstājās ar diviem ziņojumiem – pirmajā tā informēja par EXARC organizāciju un tās pirmsākumiem 2000. gadu sākumā (piem. Āraišu arheoloģiskais parks un arheologs dr. Jānis Apals bijis viens no dibinātājiem, par ko mūsdienās gandrīz ir aizmirsts), bet otrajā – par savu ceļu kā eksperimentālajam arheologam.

Kernaves arheoloģiskā muzejparka pārstāve Austeja Luhtanaite (Austėja Téa Luchtanaitė) no Lietuvas video referātā prezentēja Kernaves muzejparka pieredzi vairāk kā 20 gadus organizējot dzīvās arheoloģijas festivālu, kas apvieno tradicionālos amatniekus, vēstures rekonstrukcijas kustības pārstāvjus un profesionālus arheologus. Secināms, ka mūsdienu digitālā laikmeta izaicinājumu priekšā muzejs spējis adaptēties šai situācijai pietiekami efektīvi.

Āraišu arheoloģiskā parka arheologs Jānis Meinerts uzstājās ar apkopojošu ziņojumu par galvenajām ĀAP norisēm parkā līdz 2023. gadam. Galvenās grūtības no zinātniskā viedokļa ir kontinuitātes nodrošināšana senākajiem pētniecības projektiem.

Ieva Pīgozne referēja par Senās Vides Darbnīcas pieredzi “dzīvās vēstures” subkultūras veidošanās pirmsākumos Latvijā 90. gadu otrajā pusē, vairāku gadu ilgumā veidojot dzelzs laikmeta apmetni un dzīvojot tajā. Lai gan šādas aktivitātes nav tieši iekļaujamas eksperimentālās arheoloģijas kategorijā, iegūtā pieredze tāpat ļauj vēlāk labāk izprast un interpretēt arheoloģisko materiālu.

Konferences otrā daļa bija veltīta dalībnieku praktisko eksperimentu pieredzēm. A.Tomsons ziņoja par eksperimentālu dabīgās vilkmes māla krāšņu gatavošanas un testēšanas pieredzēm, izmantojot tās bronzas apstrādē 2017.-2020. gadā, veiksmīgi atkārtojot Bastiana Asmusa eksperimentu. Šādas krāsnis ļauj veiksmīgi veikt bronzas kausēšanu un liešanu vienam pētniekam bez plēšu palīdzības. Kā rezultāts īsā laikā tika izgatavoti 7 agrā bronzas laikmeta cirvju atdarinājumi LNVM izglītojošajai programmai “Skolas soma”.

Atsevišķs tematiskais bloks, trīs referāti, ko lasīja V.Bebre, R.Indāns un A.Tomsons, bija veltīti lingu un to no māla gatavotās munīcijas identifikācijas iespējām Latvijas arheoloģiskajā materiālā no bronzas laikmeta līdz viduslaikiem, izmantojot gan plašu analoģiju izmantošanu, gan praktisku atdarinājumu gatavošanu un testēšanu. Secināms, ka speciālas bikoniskas formas veidošana māla lodītēm un plašais analoģiju materiāls visā pasaulē ļauj identificēt un jaunum iepriekš nezināmu senlietu kategoriju Latvijas arheoloģiskajā materiālā.

Noslēgumā divu referātu blokā klātesošie tika iepazīstināti ar kremācijām Latvijas arheoloģiskajā materiālā (sagatavoja antropoloģe, dr. Gunita Zariņa) un kremācijām eksperimentālajā arheoloģijā un izziņas procesa nodrošināšanā studējošo apmācībā, kas vairākkārt veiktas Latvijas Arheokluba apsaimniekotajā teritorijā Lucavsalā  (A.Tomsons).

Konferences noslēgumā notika īsas, bet intensīvas debates. Norises tehnisko pusi nodrošināja brīvprātīgie no biedrības “Latvijas Arheoklubs”.