Projekts “Arheodārzs”
Un tā Austrumu jaunais gads ir sācies ar priecīgu ziņu – ir noslēgts līgums ar Rīgas Domi, kā rezultātā ir kļuvis pieejams lietošanai diezgan pieklājīgs zemes gabals Lucavsalā līdz šī gada 31. oktobrim.
Vieta ir visai zīmīga un izaicinājumus rosinoša, jo atrodas teritorijā, kura regulāri nonāk plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā saistībā ar vides aizstāvju cīņu ar šīs teritorijas pasargāšanu no pārdošanas sakarā ar pilsētas teritoriālā plānojuma iespējamajām izmaiņām pēc 2018. gada.
Tā kā lielākā Lucavsalas daļa ir Rīgas pilsētas īpašums (tikai atsevišķi tajā esošie zemes gabali atrodas privātīpašumā), līgumi ar iznomātājiem ilgus gadus ir tikuši slēgti tikai uz vienu gadu, vienmēr paturot prātā faktu, ka varētu tikt atrasts turīgs investors, kas šo teritoriju pārņemtu pārbūvēm. Diemžēl ļoti traucē nedrošība, jo līgumu slēgšana uz vienu gadu nomniekus nemotivē veikt būtiskas investīcijas savos apsaimniekojamajos zemes gabalos.
Izvēlētā vieta šobrīd ir samērā pamestā stāvoklī. Jau gadiem šeit nav ne elektrības, nedz kanalizācijas, nav īsti sakārtota atkritumu izvešana. Toties šeit ir daudz koku, zaļumu, ļoti interesantas bioloģiskās daudzveidības iezīmes. Par Lucavsalu lielo projektu ietvaros jau ir veikti dažādi pētījumi – gan no ģeoloģijas, gan no bioloģijas viedokļa. Tie atrodami Rīgas Domes mājas lapā.
Šeit aug arī vismaz septiņi dižkoki. Piemēram, Lucavsalas vīksna (5,6 m apkārtmērā) ir resnākā vīksna Rīgā, tāpat šeit var aplūkot Rīgas resnāko dižliepu.
Vēsturiski jau viduslaikos šeit ir atradušies pilsētnieku sakņu dārzi. Sakarā ar regulārajiem Daugavas plūdiem šo salu krasti regulāri mainījuši formu. Daļa zemes piederējusi sieviešu klosterim, tādēļ Lucavsalai piegulošā Jumpravsala pazīstama ar šādu nosaukumu.
Pašlaik lietojumā iegūti 5 blakus esoši zemes gabaliņi, kuros pamatā atrodas augļu koki. Par šīs vietas kādreizējiem iemītniekiem liecina vairs tikai atsevišķu ēciņu paliekas, kas šobrīd jau daļēji arheoloģizējušās.
Vieta atrodas Lucavsalas mazdārziņu masīva vidū, vairāk tā austrumu malā, pāris metru attālumā ir Bieķengrāvis.
Lai gan nav zināms, vai jelkādas aktivitātes šeit varēs turpināt vēl pēc līguma termiņa beigām, tomēr esam pieņēmuši izaicinājumu 8 mēnešu laikā ar savu darbību parādīt plašākai sabiedrībai, ko iespējams paveikt ar zinātnisku un sistemātisku pieeju daļēji degradētā, bet zaļā teritorijā nodarbojoties ne tikai ar sakņu audzēšanu un augļkopību.
Šo mēnešu laikā mēģināsim papētīt kādas iespējas parādās uz vienu nelielu zemes gabaliņu palūkojoties ar dažādu nozaru pārstāvju acīm – varētu pat teikt – multi un starpdisciplinārā skatījumā. Šobrīd pamazām veidojas sadarbība ar brīvprātīgajiem dalībniekiem no diezgan dažādām institūcijām, kā LU Vēstures un filozofijas fakultātes arheoloģijas studentiem, LU Humanitāro zinātņu fakultātes topošajiem antropologiem, LU Bioloģijas fakultāti un RTU arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes pārstāvjiem.
Šāda pieeja mums visiem ļaus ne tikai sakopt un civilizēt kādu gabaliņu Rīgas, bet arī labāk apjaust un apgūt šādu zaļo teritoriju potenciālu un nozīmi pilsētvidē un to, ka tās nepieciešams saglabāt un izmantot dažādām radošajām industrijām, nevis transformēt daudzdzīvokļu apbūves vajadzībām, komercapbūvei un tamlīdzīgiem mērķiem.
Tā ka laipni lūdzam visus sava veida astoņu mēnešu realitātes šovā – lai tad nu dzīvo virtuālā projekta “Arheoparks” testa versija! :)
Darbību hronika:
2015
1) 2015. 03. 08. Pirmā talka.
2) 2015. 03. 13.-15. Otrā talka.
3) 2015. 03. 20.-23. Trešā talka.
4) 2015. 03. 29. Ceturtā talka Lucavsalā.
5) 2015. 04.12. un 2015. 04. 19. Piektā un sestā talka Lucavsalā.
6) 2015. 04. 25. Lielā Talka Lucavsalā.
7) 2015. 05. 01. Maija sākuma darbi dārzā.
8) 2015. 23.07. Jūnija darbi dārzā un dažas arheoloģiskas pašrefleksijas.
2016
9) 2016.03. 04. Pirmā 2016. gada talka.
10) 2016. gada marta pasākumi – apskats, tajā skaitā – dārza talkas.
2017
11) 2017. gada pirmajā pusē – pavasarī un vasaras sākumā – paveikto darbu apkopojums
Arheostudija 
Pēdējie komentāri