Maija sākuma darbi dārzā
Maija mēnesis šogad gadījies silts, atšķirībā no pagājušā gada, kad vēl tā sākumā baudījām spējas laika maiņas ar iespaidīgiem krusas graudiem.
Šogad maija sākums nāca ar kārtīgiem siltuma viļņiem, kas pāris nedēļas lika visam tērpties ziedu un smaržu jūrā.
Šogad maija sākuma garajās brīvdienās varējām beidzot ķerties klāt tiešajam dārzu saimnieku uzdevumam – stādīšanai un audzēšanai!
Līdz ar to arī šeit virtuālajā blogošanas telpā pamazām pārejam pie mierīgākas atskaišu formas, neziņojot gluži par pilnīgi katru talku un dārzā pavadīto dienu, bet varam pievērsties arī citiem eksperimentālās arheoloģijas un dzīvās vēstures pasākum pieredzēm.
Atceroties savas pirms padsmit gadiem pēdējo reizi izmantotās iemaņas dārzkopībā, uzrakām ap 5 x 5 kvadrātmetru lielu laukumu un, pamazām, atkarojot nezālēm kvadrātmetru pēc kvadrātmetra, radījām vairākas tīri cienīga paskata dobes.
Tā kā mūsu apsaimniekotā zemes gabala vidū bija bijis pamatīgs ugunsgrēks, turpinājām novākt diezgan iespaidīgā rādiusā ap to joprojām zemē, tagad jau zem zāles paslēpušos izdedžus un sakusumus. Dabīgi, ka degot krāsai un lakai, protams, nevar neko zināt par šīs vietas ekoloģisko piesārņojuma līmeni. Tādēļ pirmie stādījumi tikai daļēji tika izvēlēti saistībā ar ēdamlietām – sākām ar ārstniecības kliņģerītēm un ātri augošajiem redīsiem, lai paskatītos, vai šajā zemē vispār kaut kas aug un vai var ko labu izaudzēt :)
Mazliet dīvaina šķiet šeit pastāvošā prasība kaļķot visus augļu kokus, jo kā zināms, baltā krāsa domāta tieši pamatā jauniem kociņiem, lai to miza atstarotu saules gaismu un karstumu un strauji mainoties temperatūrai nesaplaisātu. Līdz ar to, šī prasība kaļķot vecus augļu kokus, kādi šeit ir vairumā, maigi sakot, šķita, treniņš pedantismā, bet nu mīļā miera labad to izdarījām.
Pie viena laiku pa laikam iemetām aci arī kaimiņu dārzos. Šajā pavasarī pēc aptuveniem datiem, Lucavsalā lietojumā ir paņemti vismaz 30 dārzi. Lūk, ieskatam, salīdzinājums vienā no tiem notiekošajā. Sīkāk par mūsu foršās un aktīvās kaimiņienes aktivitātēm var uzzināt viņas blogā: http://eliizalucavsalaa.tumblr.com/
Un noslēgumā neliels fotoieskats ieskats maija sākuma ziedošajā Lucavsalā:
Neapšaubāmi būtisku iespaidu uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselību atstāj āderu tīkls. Lai gan daļa skeptisko prātu pēc definīcijas noliedz šī fenomenu, fakts, ka pagātnē šim faktoram ļaudis pievērsuši ļoti lielu uzmanību tomēr liecina par ilglaicīgu novērojumu nozīmi to ikdienā un sadzīvē, tādēļ pamazām sākām arī sava dārza āderu tīkla izpēti.
Atskaite par darbiem maija otrajā pusē un jūnijā – jau drīzumā! :)
Arheostudija 
Skatos, ka Lucavsalā uzrodas daudz jaunu mazdārznieku. Bet vairāki senie kaimiņi šogad nav manīti. Iespējams, runas par pārdošanu likušas mest mieru.
Lucavsala ir forša vieta, kur aizbraukt atpūsties no Rīgas kņadas. Tomēr, godīgi sakot, pēc pāris gadu ņemšanās pa savu dārziņu ir radusies sajūta, ka tas ir nedaudz nenopietni. Pirmajos gados ir tāds kā jaunatklāšanas prieks – pirmās paša taisītās dobes, pirmie mēģinājumi ko izaudzēt u.tml., bet tad sāk prasīties pēc dārza pie mājas, kur var darboties katru brīvu brīdi, ne tikai atskriet pāris reizes mēnesī no citas Rīgas malas, lai pa fikso kaut ko padarītu, konstatētu, ka, piem., salāti pārauguši vai arī, ka kāds nogriezis puķes, kā arī secinātu, ka 90% no ziemā dzimušām idejām par permakultūru un ko tik vēl nesanāks īstenot. Līdz ar to būšana Lucavsalā sanāk ne tik daudz dārzkopība, bet vairāk tāda iespēja pabūt ar ģimeni brīvā dabā, parādīt meitām kādu augu, kukaini, gulbju ligzdu blakus dārzam, dobumu ar zīlīšu mazuļiem ābelē u.tml.
Jap, tieši tāpēc būtu forši neapsaimniekotajā daļā izveidot augļu parku, kas būtu ērti pieejams katram un kur būtu iespēja arī izraut kādu redīsu vai noplūkt kādu salātu un uztaisīt pikniku kopā ar ģimeni