Bronzas cirvja slīpēšanas efektivitātes tests 2015. gada 16. jūlijs.

Aizvēsturiskās arheometalurģijas kursa laikā šī gada jūlija sākumā Lielbritānijā tika izliets neliels, stilizēts bronzas iemalu cirvis vienpusējā māla veidnē.  Plašāku kursa aprakstu var iepazīt šeit.

Bronzas laikmeta cirvju pielietojuma problemātikai mūsu blogā esam pievērsušies jau tā tapšanas pirmsākumos. Atgādinājumam Ievas Andžānes (bij. Bertuses) raksts par eksperimentālās arheoloģijas pieredzes izmantošanu bronzas laikmeta cirvju izpētei.

Tā kā šādā veidā lejot izkusušo bronzu jābūt ļoti precīzam, šī izstrādājuma forma, lai cirvis būtu lietojams, prasīja noslīpēt gan nelīdzenās malas, gan lai to varētu lietot pēc savas tiešās funkcijas.

Tika nolemts izmēģināt tā slīpēšanu izmantojot plakana granīta pamatni, kas tikusi izmantota gan zvirgzdu smalcināšanā keramikas gatavošanai, gan kā graudberzis miltu gatavošanai, pievienojot smiltis un ūdeni.

Veids, kā fiksēt slīpējot panāktās izmaiņas, bija fiksēt cirvja tā izmērus un svaru pirms un pēc slīpējuma.

Svars pirms slīpējuma: 180,25 grami. Garums: 105,6 mm, platums: 57,2 mm, biezums maksimālajā vietā: 11,4 mm.

Slīpējuma sākums: 16:33
Slīpējuma beigas: 17:37.

Dalībnieku skaits: 4 cilvēki, pārmaiņus.

Individuālā slīpējuma ilgums: 10 minūtes katram.

Gaisa temperatūra: +20,5 grādi pēc Celsija, gaisa mitrums: 59%.

Svars pēc slīpējuma: 178,9 grami.

Tiešais rezultāts: stundas laikā noslīpēti 1,35 grami metāla, pamatā no šķeltņa daļas.

Secinājumi:

Tā kā galvenais mainīgais un grūtāk fiksējamais faktors šāda veida testā ir katra individuālā dalībnieka spēks ar kādu tas veic slīpējumu, tad slīpējamā priekšmeta svara izmaiņas jāfiksē pēc katra indivīda piegājiena.

Šāda metode visticamāk ir ātrāka un efektīvāka salīdzinājumā ar cita veida slīpējumiem, jo ļauj izmantot gan dalībnieka spēku un svaru, atšķirībā, piemēram, no asināšanas ar, piemēram, galodu, vai slīpējamajiem akmeņiem.