Bronzas kausēšanas eksperiments. 2015. gada 9. augusts.
Kārtējie mēģinājumi izkausēt bronzu liešanai notika 2015. gada 9. un 10. augustā, Tērvetes Zemgaļu svētku laikā kā dzīvās vēstures šova elements. Vienlaikus to mērķis bija izmēģināt dažādus mainīgos – veikt kausējumu izteikti karstos laikapstākļos (atšķirībā no ļoti vēsā un mitrā jūlija Āraišos) un dalībniekiem pilnveidot atsevišķas šīs prasmes un iemaņas sīkāk.
9. augusta bronzas kausēšanas mēģinājums.
Viens no tā mērķiem bija izmēģināt vienu no astoņiem 2010. gada pavasarī izgatavotajiem tīģeļiem ar dažādu sastāvu īpašības. Tika izmantots tīģelis nr. VII ar 30-40 % smilšu piejaukumu.
Dalībnieki: četri cilvēki (2 veica tehniskos darbus, 2 veica pārmaiņus fiksēšanu)
Eksperimentā bronzas kausēšanas pavardam tika izveidots iedziļināts, bļodveida padziļinājums (aptuveni 30 cm diametrā un ap 10 cm dziļš). Kā sprausla tika izmantota pirkta metāla caurule. Pavarda apmalei tika izmantoti jau iepriekš ugunskurā lietoti un deguši akmeņi.
Temperatūras uzturēšanai tika izmantota pirktas lapu koku kokogles un maisa plēšas.
Kā izejmateriāls kausējumam tika izmantots sazāģēta bronzas stieple (kopā svars visiem fragmentiem 77,35 grami).
Fiksēšana notika darba procesu fotografējot un mērot sasniegto temperatūru ar stieples termometru. Temperatūras līkne rekonstruēta pēc uzņemtajām fotogrāfijām.
Mainīgie faktori: ļoti liels karstums (līdz +30 grādiem saulē), sauss gaiss (ap 40%).
Laiks: 35 – 40 minūtes.
Temperatūras līkne:
Fiksētie mērījumi:
Kopš ugunskura iekuršanas 16:00 temperatūra līdz 1000 grādiem uzkāpa ļoti strauji: nepilnās 10 minūtēs. Kopumā darbs ilga 35-40 minūtes. Pēc 1224 grādu sasniegšanas temperatūra sāka kristies un tika nolemts veikt lējumu.
Lejot tika konstatēts, ka lai gan metāls sasniedzis šķidru stāvokli, tā plūstamība joprojām ir visai zema. Saskarsmē ar skābekli tas strauji sacietēja un veidnē (kaļķakmens veidne jostas sprādzes atliešanai) izdevās ieliet pavisam nelielu tā daļu. Daļa izmantoto bronzas stienīšu kausējuma beigās nebija izkusuši. Māla tīģelis ar lielo smilšu iejaukumu procesu visumā izturēja, bet saplaisāja un atkārtoti izmantojams nebūs. Visumā pārsteidza ļoti straujais temperatūras kāpums pirmajās 10 minūtēs ļoti vienkāršā pavardā pat bez māla kārtas seguma un šis eksperiments pierādīja, ka krāsaino metālu apstrādei pagātnē ne vienmēr ir bijuši vajadzīgas detalizēti un kompleksi ierīkotas darbnīcas.
Secinājumi:
1) Neliela izmēra pavardos ir vieglāk sasniegt temperatūru virs +1000 grādiem, tomēr jāvelta vairāk uzmanības iespējām tajos šo temperatūru noturēt pietiekami augstu vēl vismaz 15-20 minūtes pēc 1100 grādu sasniegšanas, lai materiāls iegūtu augstāku plūstamību.
2) Eksperimentējot nedrīkst būtiski mainīt pārāk daudz mainīgo faktoru, lai labāk identificētu noteiktu parādību iemeslus.
3) Jākoncentrējas uz augstās temperatūras (virs 1100 grādiem) noturēšanu koncentrētā īsā laika nogrieznī, lai novērstu metāla oksidēšanos un izdegšanu.
4) Gaisa padeve no vairākām plēšām, iespējams, paaugstinātu temperatūras kāpuma vienmērību un tās noturību, jāpievērš uzmanība plēšu pūšanas niansēm. Lai gan līdz šķidram stāvoklim bronzu izkausēt iespējams izmantojot arī vienas plēšas; tomēr nākotnē jāpārbauda arī atsevišķi šie aspekti;
5) Jāpilnveido pati liešanas tehnika, to veicot pēc iespējas ātrāk, samazinot iespēju saskarsmē ar gaisu izkusušajam metālam strauji atdzist liešanas laikā.
Arheostudija 
Pēdējie komentāri