Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Bronzas kausēšanas eksperiments. 2015. gada 9. augusts.

Kārtējie mēģinājumi izkausēt bronzu liešanai notika 2015. gada 9. un 10. augustā, Tērvetes Zemgaļu svētku laikā kā dzīvās vēstures šova elements. Vienlaikus to mērķis bija izmēģināt dažādus mainīgos – veikt kausējumu izteikti karstos laikapstākļos (atšķirībā no ļoti vēsā un mitrā jūlija Āraišos) un dalībniekiem pilnveidot atsevišķas šīs prasmes un iemaņas sīkāk.

9. augusta bronzas kausēšanas mēģinājums.

Viens no tā mērķiem bija izmēģināt vienu no astoņiem 2010. gada pavasarī izgatavotajiem tīģeļiem ar dažādu sastāvu īpašības. Tika izmantots tīģelis nr. VII ar 30-40 % smilšu piejaukumu.

Dalībnieki: četri cilvēki (2 veica tehniskos darbus, 2 veica pārmaiņus fiksēšanu)

Eksperimentā bronzas kausēšanas pavardam tika izveidots iedziļināts, bļodveida padziļinājums (aptuveni 30 cm diametrā un ap 10 cm dziļš). Kā sprausla tika izmantota pirkta metāla caurule. Pavarda apmalei tika izmantoti jau iepriekš ugunskurā lietoti un deguši akmeņi.

IMG_3174a
Temperatūras uzturēšanai tika izmantota pirktas lapu koku kokogles un maisa plēšas.

Kā izejmateriāls kausējumam tika izmantots sazāģēta bronzas stieple (kopā svars visiem fragmentiem 77,35 grami).

IMG_3128a

Fiksēšana notika darba procesu fotografējot un mērot sasniegto temperatūru ar stieples termometru. Temperatūras līkne rekonstruēta pēc uzņemtajām fotogrāfijām.

IMG_3168a

Mainīgie faktori: ļoti liels karstums (līdz +30 grādiem saulē), sauss gaiss (ap 40%).

Laiks: 35 – 40 minūtes.

Temperatūras līkne:
Tervete 2015 1 tests temp liikne un graadi - liikne
Fiksētie mērījumi:

Kopš ugunskura iekuršanas 16:00 temperatūra līdz 1000 grādiem uzkāpa ļoti strauji: nepilnās 10 minūtēs. Kopumā darbs ilga 35-40 minūtes. Pēc 1224 grādu sasniegšanas temperatūra sāka kristies un tika nolemts veikt lējumu.

Tervete 2015 1 tests temp liikne un graadi-graadiLejot tika konstatēts, ka lai gan metāls sasniedzis šķidru stāvokli, tā plūstamība joprojām ir visai zema.  Saskarsmē ar skābekli tas strauji sacietēja un veidnē (kaļķakmens veidne jostas sprādzes atliešanai) izdevās ieliet pavisam nelielu tā daļu. Daļa izmantoto bronzas stienīšu kausējuma beigās nebija izkusuši. Māla tīģelis ar lielo smilšu iejaukumu procesu visumā izturēja, bet saplaisāja un atkārtoti izmantojams nebūs. Visumā pārsteidza ļoti straujais temperatūras kāpums pirmajās 10 minūtēs ļoti vienkāršā pavardā pat bez māla kārtas seguma un šis eksperiments pierādīja, ka krāsaino metālu apstrādei pagātnē ne vienmēr ir bijuši vajadzīgas detalizēti un kompleksi ierīkotas darbnīcas.

Secinājumi:

1) Neliela izmēra pavardos ir vieglāk sasniegt temperatūru virs +1000 grādiem, tomēr jāvelta vairāk uzmanības iespējām tajos šo temperatūru noturēt pietiekami augstu vēl vismaz 15-20 minūtes pēc 1100 grādu sasniegšanas, lai materiāls iegūtu augstāku plūstamību.

2) Eksperimentējot nedrīkst būtiski mainīt pārāk daudz mainīgo faktoru, lai labāk identificētu noteiktu parādību iemeslus.

3) Jākoncentrējas uz augstās temperatūras (virs 1100 grādiem) noturēšanu koncentrētā īsā laika nogrieznī, lai novērstu metāla oksidēšanos un izdegšanu.

4) Gaisa padeve no vairākām plēšām, iespējams, paaugstinātu temperatūras kāpuma vienmērību un tās noturību, jāpievērš uzmanība plēšu pūšanas niansēm.  Lai gan līdz šķidram stāvoklim bronzu izkausēt iespējams izmantojot arī vienas plēšas; tomēr nākotnē jāpārbauda arī atsevišķi šie aspekti;

5) Jāpilnveido pati liešanas tehnika, to veicot pēc iespējas ātrāk, samazinot iespēju saskarsmē ar gaisu izkusušajam metālam strauji atdzist liešanas laikā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: