Dažas pārdomas par paleolītisko krama dūres cirvju lietošanu
Dūres cirvji ir viena no senākajām krama / akmens rīku formām, ko iemācās gatavot cilvēks. Pēc savas formas tie ir vienkārši un domāti ne pārāk sarežģītu darbību veikšanai.
Neesot akmens laikmeta speciālistam, tomēr laiku pa laikam strādājot ar vēstures mācīšanu saistītos projektos, interese bija un ir par visām senajām tehnoloģijām vismaz izmēģināšanas un personīgas pieredzes iegūšanas un neatkarīga viedokļa formulēšanas nolūkā.
Kā zināms, evolūcijas virzītājspēks divkājaino sabiedrībās ir kopēšana un atdarināšana, tad, to labi apzinoties, pirmais mēģinājums gūt pieredzi šai jomā bija atdarināt klātienē vērotas darbības, ko veic pieredzējušāki šīs jomas eksperti.
2010. gadā bija apmeklēts Šlezvigas pētījumu centrs, kur bija iespēja vērot Harma Paulsena paraugdemonstrējumus šai jomā, tajā skaitā dūres cirvja izgatavošanu kā arī apgūt vienkāršākās krama apstrādes tehnikas un lietas.
Dūres cirvji Barselonas arheoloģijas muzejā (autora foto).
Tā kā krama krājumi praktizējoties ātri izsīkst un Latvijā nav pieejami, 2013. gadā, apmeklējot EXARC rīkoto konferenci Leirē, papildināju savus krājumus ar vienu vietējo krama gabalu, kas turpat konferences dalībnieku lokā pārsteidzoši lielā ātrumā pārtapa dūres cirvim ļoti līdzīgā izstrādājumā.
Iespēja šo rīku notestēt praksē radās 2016. gadā rīkotajā eksperimentālajā vasaras skolā, kas tolaik vēl notika Āraišos. Testam tika izvēlēts Meitu salā blakus bronzas laikmeta mītnei augošs 7-8 cm diametra kociņš, kura nociršana ar šo rīku prasīja nepilnas trīs minūtes. Kā nekā pirmā pieredze saprotot efektīgākos satvēriena leņķus un nepieciešamā spēka daudzumu.
Secinājumi:
1) Protams, ilgstoši lietojot jebkuru instrumentu, prasmes uzlabojas un šī pieredze ir ļoti relatīva, kas mainīsies atkarībā no daudziem mainīgiem faktoriem, kur būtiskākais ir lietotāja pieredze. Arī ar neasu rīku pieredzējis indivīds sasniegs labu rezultātu, bet nepieredzējis arī ar labu rīku ne viemēr būs sekmīgs.
2) Lai secinājumi par šādām eksperimentāli eksperienciālām lietām būtu objektīvi, ir jāpaiet zināmam laikam, lai tas ko secini, būtu ar augstāku ticamības pakāpi.
3) Jānodala eksperienciālais (uz pieredzi balstītais) un eksperimentālais aspekts šādos izzinošos testos.
Vairāk par eksperimenta lietojumu arheoloģijā lasi šeit:
Arheostudija 
Pēdējie komentāri