Laikmetu līnija

Akmens laikmets

Akmens laikmets ir ilgākais no aizvēstures laikmetiem. Tā izpēte ir viena no mūsu grupas prioritātēm. Latvijas teritorijā to datē ar aptuveni 8500. g. pr. Kr. līdz aptuveni 1800. gadam pr. Kr. Šo pasākumu ietvaros apgūstam gan galvenās krama apstrādes tehnikas, ik pa laikam notiek primītīvās lokšaušanas aktivitātes kā ietvaros gatavojam bultas, to kātus, uzgaļus, kā arī vairākas reizes ir notikusi arī šīs jomas popularizācija – gan Āraišu svētkos, dažādos festivālos, gan muzejos, gan dzīvās vēstures pasākumos.

1) Pulēto akmens cirvju izgatavošana.
2) Krama bultas gala izgatavošana.
3) Seno distances ieroču atdzimšana (linga un loks).

Bronzas laikmets

Bronzas laikmets Latvijas teritorijā ilgst no aptuveni 1800. g. līdz apmēram 500. gadam pr. Kr. Pastāv arī atsevišķas liecības, kas metālu lietojuma sākuma Latvijas teritorijā datējumu atvirza vēl par dažiem gadsimtiem agrāk.

Bronzas laikmets ir viens no spilgtākajiem aizvēstures laikmetiem, kas pelnījis īpašu uzmanību. Šobrīd  ir veikta gan atsevišķu jautājumu teorētiska izpēte (bronzas laikmeta cirvju izgatavošanas aspekti), gan izgatavotas un izmēģinātas atsevišķas kaula un raga priekšmetu lietojuma rekonstrukcijas, gan notikuši vairāki bronzas kausēšanas mēģinājumi.

1) Ieva Bertuse. Eksperimentālās arheoloģijas pieredzes piemērošana bronzas laikmeta cirvju lietojuma izpētei Latvijas teritorijā.

2) Artūrs Tomsons. Bronzas laikmeta kaula rotadatu un sprādžu iespējamā pielietojuma eksperimentāla izpēte.

Dzelzs laikmets

Dzelzs laikmets Latvijā sākas ap 500. g. pr. Kr. un ilgst līdz mūsu ēras 12. gadsimtam. Var sacīt, ka tieši dzelzs laikmets, īpaši vēlais dzelzs laikmets (9.-12. gs.) ir bijis laiks, ar kura izpēti bijusi vislielākā saskare mūsu grupas dalībniekiem iepriekš.

Šī projekta ietvaros notiek praktiska dažādu šajā, pēdējā aizvēstures periodā plaši izmantotu tehnoloģiju un tehniku izmēģināšana un izpēte.

Vēlā dzelzs laikmeta otrajā pusē (sākot ar 11. gs.) Latvijas teritorijā plaši izplatījās dažādi tehnoloģiski jaunievedumi kā podnieka ripa, rotējošās rokas dzirnas aizstāja graudberžus,

Viduslaiku sākums

Viduslaiku sākumu Latvijas teritorijā pieņemts datēt ar 13. gadsimtu, kad šeit sākās krusta kari, kas ilga aptuveni gadsimtu. Rezultātā tie atstāja būtiskas izmaiņas ne tikai uz vietējo iedzīvotāju etnisko sastāvu, bet arī spēcīgi ietekmēja materiālo un garīgo kultūru. Šī projekta mērķis ir labāk izprast tieši tās vēlā dzelzs un agrāku laikmetu materiālās kultūras iezīmes, kuru tālāka attīstība redzama viduslaikos. Viduslaiku tematikas izpētei esam pievērsušies dažādu amatu apguvē un seno cīņas mākslu studijās un demonstrējumos.

Viena no praktiskākajām mūsu grupas darbības jomām ir dažādu dzelzs laikmeta un agro viduslaiku amatniecības metožu un virzienu praktiska izziņa un mācīšanās. Ar apgūto labprāt dalāmies arī ar plašāku sabiedrību.

Šobrīd mūsu grupas dalībnieku interešu lokā ietilpst sekojoši senie amati un prasmes:

Ādas apstrāde un priekšmetu gatavošana.
Adatas pinums.
Jostu aušana.
Audumu aušana.
Dzelzs apstrāde.
Metāla rotu izgatavošana.
Kokapstrāde.
Māla trauku izgatavošana.
Virvju un auklu vīšana.