Dažu bronzas laikmeta kaula un raga rīku funkciju rekonstrukcija
Bronzas laikmets ir viens no spilgtākajiem aizvēstures periodiem visā pasaulē. Latvijas teritorijā tas ilgst aptuveni 1000 gadu (no 1800. līdz aptuveni 500. gadam pr. Kr.). Tas ir laiks, kad turpinās pāreja uz ražotājsaimniecību, kas sākās jau vēlajā neolītā kā lopkopība un nedaudz vēlāk kā ļoti primitīva zemkopība.
Tomēr šī pāreja norisinās ļoti pakāpeniski un Latvijas teritorijas iedzīvotāju materiālajā kultūrā un dzīvesveidā ilgstoši saglabājās izteikti daudz iepriekšējā – akmens – laikmeta beigu posma iezīmju.
Viena no šīm iezīmēm, kas raksturo agro bronzas laikmetu Latvijā, ir lētāku un pieejamāku materiālu – akmens, kaula, raga u.c. izmantošana darbarīku, rotu un ieroču izgatavošanā, jo Baltijā bronzas izgatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas – alva un varš – nav atrodami. Bronzas izstrādājumi šajā laikā tika ievesti, līdz ar to bija pieejama ierobežotam cilvēku lokam un bija dārgs un ekskluzīvs materiāls.
Viena no jomām, kur turpinājās pieejamākā materiāla – kaula un raga izmantošana, bija rotaslietu un apģērba piederumu izgatavošana.
Mūsu rīcībā nav liecību par šajā laikmetā Latvijas teritorijā apģērba gatavošanā izmantotajiem materiāliem un tā formu. Tomēr spriežot pēc samērā plašajām arheoloģiskajām un etnoloģiskajām analoģijām citur Eiropā un pasaulē, visticamāk, šajā laikmetā Latvijas teritorijā apģērbam izmantotas dzīvnieku ādas, dažādu augu šķiedru pinumi, iespējams, bijuši atsevišķi no vilnas izgatavoti apģērbi, kā arī iegūtas netiešas liecības par linu vai tam pēc struktūras tuvu šķiedru apstrādi.
Toties arheoloģiskajā materiālā visai daudzskaitlīgi ir atradumi, kas saistās ar apģērba aizdari- tās ir galvenokārt no kaula izgatavotas rotadatas, dubultpogas u.c.
Šeit aplūkotā galvenā problēma būs kaula rotadatu un raga sprādžu iespējamā pielietojuma rekonstrukcija, izmantojot tās apģērba saspraušanā.
Rotadatas
Kaula rotadatām Latvijas teritorijā izšķiramas vairākas formas. Eksperimentam tika izvēlēta rotadatu forma, kuru raksturo noplacināta galva ar vismaz vienu caurumiņu.
Caurumiņu esamība ļauj izdarīt pieņēmumu, ka tie izmantoti rotadatas labākai piestiprināšanai (piesiešanai?) pie apģērba.
Konkrētā iespējamību noskaidrošanas eksperimenta ideja tika izvēlēta balstoties uz viduslīmeņa teoriju (middle-range theory), saskaņā ar kuru tiek pamatots analoģijas pielietojums pagātnes izpratnē. Saskaņā ar to iespējams pieņemt, ka rezultāti, kas būtu iegūti rīku pielietojot mūsdienu cilvēkam, iegūto būtu attiecināmi uz pagātni.
Tika veikts tests, kurā piedalījās cilvēku grupa (pamatā draugi un paziņas, kam ar arheoloģiju līdz šim nebija bijusi liela saskare), kuriem tika uzdots izvēlēties viņuprāt funkcionālāko šādas rotadatas piespraušanas metodi, lai tā pildītu apģērba aizdares funkciju.
Izmēģinot dažādas iespējamās stiprinājuma variācijas, tika secināts, ka visefektīvāk apģērbu iespējams aizdarīt ar rotadatu, kurai caur tās galu izvērta cilpa, jo āda ir elastīga un nedaudz stiepjas, kas ļauj izveidot vairākas cilpas apmetot ādas sloksnīti adatas abiem galiem vairākkārt, kas neļauj apģērbam atvērties, kā arī nedeformē pašu sējumu. Vairums dalībnieku izmantoja auklu, kas savā starpā sasieta (veidojot noslēgtu apli), rezultātā veidojot dažādas pašsavelkošas cilpas variācijas, kas pilnībā novērsa adatas izslīdēšanu un nejaušu pazušanu. Tas ļauj arī rotadatu ātri noņemt, jo šādā veidā nav nepieciešams siet dažādus mezglus.
Tomēr virkne dalībnieku veiksmīgi izvēlējās stiprinājuma veidus, kas nesaistījās ar mezgla iesiešanu auklas galā izveidojot noslēgtu apli.
Tas, ka daudzām rotadatām ir vairāk par vienu caurumu, atstāj plašas iespējas tālākām to nēsāšanas veida interpretācijām. Galvenais secinājums ir, ka adatas funkcionēšanai ir pilnībā pietiekams arī tikai viens caurums, bet veidi kādā to lietot, ir pilnībā atkarīgi no katra indivīda pieredzes. Par rotadatu piesiešanu liecina arī griezumā apaļās rotadatas bez caurumiņiem to galos, bet kuru virsmā redzams atstāts gredzenveida izvirzījums ar tam apkārt ejošu gropi, kas ir piemērots auklas pietiprināšanai. Jāatzīst, ka trūkstot cita veida liecībām, šobrīd varam pieņemt uzskatu, ka adatas tika stiprinātas saskaņā ar individuālo gaumi.
Sprādzes
Latvijas teritorijā ir atrasta arī ar bronzas laikmetu datējama no dzīvnieka raga gala izgatavota jostas sprādze. Tai ir zināmas analoģijas Polijā un Dienvideiropā, kur iegūtie atradumi ir izgatavoti no metāla – bronzas. Līdz ar to var pieņemt, ka Latvijas atradums arī ir izmantots līdzīgā veidā.
Izmēģinot šādas sprādzes atdarinājumu, (krietni samazinātu, jo Latvijā atrastais priekšmets ir diezgan liela izmēra 17 cm) – galvenā problēma bija funkcionējoša jostas sasiešanas veida noskaidrošana. Izmēģinot dažādas versijas tika secināts, ka noteikts jostas garums, kur tās galā būtu cilpa, kas tiktu apmesta ap sprādzes āķveida izvirzījumu, nebūtu funkcionāls, jo šāds risinājums nepieciešamības gadījumā neļautu regulēt jostas garumu.
Vairākkārtīgi izmēģinot dažādus jostas galu savienojuma variantus, tika secināts, ka visoptimālākais jostas pielietojuma variants ir caurumu veidošana jostā brīvajā tās galā, kas ļauj regulēt jostas savilkuma ciešumu un novērš atvienošanos izmantojot tikai aizāķēšanas metodi. Caur otrā jostas galā izveidotajiem caurumiem tiek izvilkts cauri sprādzes gals līdz iezāģējumam, jo āda ir elastīgs materiāls – aizāķēšanās aiz sprādzes izvirzījuma tagad notiek daudz pilnvērtīgāk. Jostas galu savienošanu var noslēgt ar sējumu pēc savas gaumes un ieskatiem.
Nākotnes uzdevums būtu turpināt izmēģināt un noskaidrot arī citu šī perioda priekšmetu funkciju un iespējamo pielietojumu praktiski.
Vairāk ko lasīt:
1) Vasks A. Bronzas laikmeta jostas sprādze. / Grām. Jānis Apals: bibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Sast.A.Caune. – Rīga, 2000. 109-113. lpp.
2) Vasks A. Baltijas un Centrāleiropas sakaru epizode agrajā bronzas laikmetā. // LVIŽ, nr.2 (3), 1992. – Rīga, 9.-17. lpp.
Paldies saku pašaizliedzīgajiem testa dalībniekiem: Jurim, Liegai, Gitai, Mairitai, Mārai, Ievai, Emīlam, Aijai, Danutei, Jānim, Rūdim, un visiem pārējiem, kas klātienē un neklātienē dalījās ar domām, idejām un neparastiem risinājumiem!
Arheostudija 
Pēdējie komentāri