Auklu un virvju izgatavošana
Pavedienu veidošanu no dabīgām šķiedrām cilvēks ir apguvis jau pirms vairākiem desmitiem tūkstošiem gadu. Šobrīd senākie zināmie cilvēka veidotie pinumi zināmi no atradumiem Gruzijā 2009. gadā un to vecums sasniedz ap 34 000 gadu.
Auklas ir bijušas nepieciešama lieta ikdienā visos laikmetos un to gatavošanas materiālu un paņēmienus noteica tobrīd pieejamās zināšanas par apkārtējo vidi un pieejamās tehnoloģijas.
Pinumu veidošana Latvijas teritorijā un Austrumbaltijā zināma kopš akmens laikmeta, kad iegūtas atsevišķas liecības par zvejas piederumu (tīklu) izgatavošanu (Sārnates (Latvija) un Šventojes (Lietuva) apmetnes).
Tomēr Latvijas teritorijā plašākas liecības par virvju un auklu vīšanu sastopamas no vēlā dzelzs laikmeta, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastie no kaula gatavotie sadalītāji. Redzams, ka tie izmantoti auklu vīšanai gan no trim, gan no pieciem pavedieniem.
Nav liecību par to, kāds izskatījies virvju vijamais rīks dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā. Visticamāk, ka noteikti bijuši pazīstami vienkāršākie auklu gatavošanas veidi, kā vīšana ar kāšiem u.c. Tomēr minēto sadalītāju esamība liecina par jau sarežģītāku tehnisko risinājumu iepazīšanu. Pieļaujams, ka visticamāk būs saistāms ar rotācijas ierīču plašāku izplatīšanos Austrumbaltijā (podnieka ripa, rokas dzirnavas, tecīlas u.c.) sākot no 10. gs. beigām un amatniecības paņēmienu un izmantoto rīku efektivitātes pieaugšanu.
Aptuvenu priekšstatu, kāda varētu būt izskatījusies dzelzs laikmeta virvju vijamā ierīce, gūstam etnogrāfiskajās paralēlēs. Galu galā šīs prasmes vēl bija dzīvas 20. gs. pirmajā pusē un salīdzinot arheoloģiskos atradumus ar vēl fiksēto dzīvo tradīciju, varam likt šai senajai prasmei atkal atdzimt.
Arheostudija 
Pēdējie komentāri