Eksperimentu vasaras sākums
Šī gada jūnija beigās atgriezāmies nometnē, lai turpinātu iepriekš iesāktās lietas. Tur pavadīt sanāca 3 dienas, kuru laikā par mērķi tika uzstādīta iemaņu pilnveidošana darbojoties ar akmens un bronzas laikmeta rīku atdarinājumiem (replikām). Pietiekamu praktisko prasmju esamība darbojoties izvēlētajā sfērā ir obligāts priekšnosacījums ceļā uz ikviena zinātniska eksperimenta formulēšanu un tā veikšanas gadījumā – iegūto datu ticamības paaugstināšanu. Darbojoties esošajā līmenī, veiktās darbības uzskatāmas par izziņu [1]
Lai gan ziemas periodā, plānojot nometnes mērķus un saturu, sākotnējais mērķis bija pagātnes reālitātei maksimāli pietuvināts izdzīvošanas eksperiments, tomēr jau teorētiskajā plānošanas fāzē uzsvars tika mainīts uz atsevšķu iemaņu pilnveidošanu, pretējā gadījumā rezultāts būtu pašu eksperimenta dalībnieku nepilnīgās un subjektīvās izvēlētā laika perioda izpratnes interpretācijas (lielā mērā aizspriedumu) dokumentēšana, kam no zinātniskā viedokļa būtu niecīga nozīme.
Rezultātā tika praksē pārbaudīta krama naža (izgatavots no koka kātā ar sveķiem iestiprinātas krama nažveida šķilas) efektivitāte. Stundas laikā strādājot ļoti nesteidzīgi, tika nogriezta nometnes teritorijā sakuplojusī pļavas zāle aptuveni 4-5 kvadrātmetru platībā. Tika secināts, ka šāds rīks ir ļoti piemērots samērā mīkstu, organisku materiālu apstrādei. Cietāku materiālu apstrādei (koks, kauls) būtu nepieciešama materiālu mīkstināšana, vai cita, no mūsdienu izturīgajiem dzelzs rīkiem pierastā, darbošanās tehnika, kas nebojātu instrumenta virsmu. Darbojoties krama naža griezējvirsmā izveidojās akmes laikmeta rīkiem raksturīgā mikroretuša (skat. fotogaleriju)
Šogad tika nedaudz turpināta arī koku ciršana ar bronzas cirvja atdarinājumu. Pagājušajā sezonā zināmas iemaņas šī rīka lietošanā bija izveidojušās, ko apliecināja arī daudz efektīgākais pielietojums šogad – tika nocirsti 10 neliela resnuma (10-20 cm) koku (bērzi, apses) slietenim, kur vidējais cirtienu skaits uz koka diametru šogad samazinājās par aptuveni trešdaļu. Tā kā tas ir izgatavots no samērā mīksta materiāla (sakausējums ar augstu vara daudzumu) tad šogad aktuāls kļuva tā asināšanas jautājums. Iespējams, ka šāds lietojums sniegs papildus datus diskusijā par bronzas laikmeta cirvju praktisko lietojumu.
Iegūtie dati neapšaubāmi ļauj gūt daudz labāku priekšstatu par dzīves ritējumu akmens un bronzas laikmetā un var kalpot ar papildus informāciju pētījumiem traseoloģijas jomā, ļaujot aptazīt dažādu materiālu izmantošanu aizvēsturē pēc saglabājušos rīku virsmas makroizpētes.
Šī izziņa formulēja dažas nākotnes metodoloģiskās problēmas – piemēram, kā labāk fiksēt noteiktas darbības intensitāti. Kā arī apstiprināja to, ka lai gan eksperimentālajā arheoloģijā pastāv liela diskusija par to, vai nepieciešams atkārtot jau notikušus eksperimentus. Jāsecina, ka raksta sākumā nosaukto mērķu sasniegšanas labā iegūt praktiskās iemaņas ir absolūti nepieciešams, jo citādi iegūtie rezultāti būs apšaubāmi un dokumentēs tikai jūsu aizspriedumus par pagātni.
————–
[1] Reynolds P. The Nature of Experimen in Archaeology. Pieejams adresē: http://www.butser.org.uk/iafexp_hcc.html
Fotogalerija:
Arheostudija 
Skaidrs, ka jātiecas eksperimenti atkārtot.
Aizved mūsdienu asfalta “bērnu”, piemēram, izrakt grāvi. Piektajā darba cēlienā viņš jau raks ne tikai ātrāk un produktīvāk, bet arī savādāk no tehniskā izpildījuma viedokļa. Tas pats attiecas uz akmens un bronzas laikmeta prasmēm. Jo vairāk veiksi atkārtotas konkrētas darbības, jo lielāka iespēja, ka mainīsies izpildījuma tehnika un tātad arī trasoloģiskās izpausmes.
Tieši tā! Un viena lieta ir par to lasīt, otra lieta – saprast pašam no savas pieredzes. Tādēļ noteikti viss ir jāpieraksta, lai var saprast, kas katru reizi ir mazliet savādāk, vai nav.