Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Pavasaris

Pēc kāda laika klusēšanas pienācis laiks dažām pēdējo nedēļu notikumu nelielam apskatam.

28. aprīlī notika LU Vēstures Institūta atskaites sesija par arheologu, antropologu un etnogrāfu divu pēdējo gadu pētījumiem. Šogad pirmo reizi sesijas laikā tika nolasīti referāti ne tikai par veiktajiem izrakumiem, bet arī par atsevišķiem teorētiskiem pētījumiem.

Valdis Bērziņš stāstīja par pētījumiem Priedaines neolīta apmetnē, kas sniegušas spilgtas liecības par apdzīvotību piejūras reģionā akmens laikmeta izskaņā, prof. Andrejs Vasks referēja par pētījumiem Mežītes arheoloģiskajā kompleksā, kur jau vairākus gadus norisinās arī LU VFF arheoloģijas studentu vasaras prakse. Atradumi gan pilskalnā gan kapulaukā sniegušas jaunas vērtīgas jaunas ziņas par apdzīvotību un apbedīšnas tradīcijām Ziemeļkurzemē vēlajā dzelzs laikmetā. R.Spirģa referātā par pētījumiem lībiešu kapulaukā Ogresgala Čabās interesi piesaistīja stāsts par tur atklāto vīrieša apbedījumu ar līdzdotiem veseliem trīs nažiem, kas neizbēgami raisīja asociāciju ķēdi ar “senlatviešu nindzju”. Turklāt pēc antropoloģiskā tipa izrādījās, ka ir šajā reģionā (Daugavas lejtecē) ienācējs – latgalis.

Uldis Kalējs referēja par pētījumiem Rīgā, kur Miesnieku ielā pētītais objekts izcēlās ar diezgan lielu sarežģītību, jo tajā atsedzās daudz un dažādi objekti un konstrukcijas, kuru datējums iesniedzās pat 13. gs. Rūdolfs Brūzis stāstīja par pētījumiem Nurmuižā, kur tika pētīts jauno laiku muižas komplekss. Interesi izraisīja arī dīķu pārmeklēšana, kas devusi necerēti labus rezultātus.
Mārtiņa Lūsēna referātā uzzinājām par Jelgavas sv.Trīsvinības baznīcas izpēti, kura devisi izcilu jauno laiku monētu kolekciju, kas neapšaubāmi būs lielisks, jauns avots par naudas apriti Kurzemes hercogistē. Antonijas Vilcānes pētījumos Preiļu muižas kapelā pētīta vietējo muižnieku dzimtas atdusas vieta, kas neskatoties uz lielajiem postījumiem, devusi unikālu atradumu – ar enkura simboliku izšūtu formas tērpa fragmentu, kas ļāvusi identificēt tā iespējamos īpašniekus.

Ar referātiem kas neattiecās uz izrakumiem uzstājās Ilze Loze, Dagnija Svarāne, Anete Karlsone un Gunita Zariņa.

Un protams prieks, ka pētījumi notiek, spītējot visām nedienām, izdoto izrakumu atļauju skaits pēdējos divos gados pat ir pieaudzis un ka Latvijas arheoloģijā parādās jauni vārdi.

7. aprīlī Rīgas Kuģniecības un vēstures muzejā notika Rīgas kuģa izpētei veltīta konference. Godīgi sakot, konference atstāja pretrunīgu iespaidu, jo runātāji katrs par savu tēmu protams, bija līmenī, bet kopumā palika tāda nepabeigtības un daudzpunktu sajūta, kāds īsti bijis šī pasākuma mērķis. Katrā ziņā vislielākie ieguvēji no pasākuma šķiet bija jaunsargi, kuri tur bija ieradušies kuplā skaitā.

Savukārt maija brīvdienās dažiem mūsu pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt Ziemeļkurzemi kopā ar Latvijas Petroglifu centra pārstāvjiem. Šeit kāda bilde, lai padalītos priekā par mūsu dabas neiznīkstošo burvību :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on maijs 4, 2010 by in Jaunumi.

Navigācija

%d bloggers like this: