Pagājušā gada jūlijā kādā arheologu pasākumā vienā no tuvākajām kaimiņzemēm bija iespēja sastapt kādu tālās franču zemes pārstāvi, kurš gadu desmitiem nodarbojas ar akmens laikmeta iedzīvināšanu un ir uzskatāms par vienu no savas jomas labākajiem un zinošākajiem ekspertiem. Tā nu bija sanācis, ka viņa krājumā bija palikuši vairāki lieli un lieliskas kvalitātes gaiši brūnngandzeltena krama gabali, par ko liecināja to dzidrā skaņa uzsitot, kurus viņš nekādi nevēlējās vest atpakaļ, jo kāds, kam tie bija vesti, nebija vīžojis tiem ierasties pakaļ. Tā nu vārds pa vārdam un tie viens pēc otra pārceļoja mūsu primitīvistu krājumā. Lieki piebiilst, ka reģions, kur šis materiāls iegūts atrodas Francijas DA pusē bet izstrādājumi no tā tiek atrasti teju visā Rietumeiropā. Ilgs laiks pagāja, ka mēs sadūšojos tam ķerties klāt, jo tik kvalitatīvs materiāls negadās bieži. Tā nu ar lielu uzmanību tiešā “cietā” uzsitiena tehnikā no tā tika atšķeltas pirmās šķilas. Tika pamēģināts arī atskaldīt arī nažveida šķilas, kas prasītu atsevišķa rakstiņa uzmanību. Tomēr ar esošo prasmju līmeni izdevās iegūt pamatā tieši parastās šķilas, no kurām kādrez gatavoti griežņi, kasīkļi urbīši utt. Tomēr šoreiz nagi niezēja pamēģināt izgatavot ko lielāku, tādēļ izvēle atkal krita uz jau bultu galu pusi. Sekojošajos attēlos tika mēģināt nofiksēt galvenās transformācijas, kādu piedzīvoja no skata gauži parasta krama šķila, tai iegūstot jau atpazīstamas aprises.
es vienmēr lasu rakstus jums te, skatos uz tiem attēliem un nodomāju “apbrīnojami.. lai paveiktu ko tādu jābūt pamatīgām prasmēm, iemaņām”. cepuri nost jūsu priekšā
Būtu baigi forši, ja tu ieliktu arī izmantotos dauzām/skaldām/spiežam rīkus. Es pieņemu, ka izmantoji Iši atspiedēju (vai kā nu to pareizi Latviski sauc).
Par atspiedējiem vien jau šobrīd varētu sacerēt mazu rakstiņu! Tas varētu būt īpašs veltījums traseologu priekam, kā atpazīt vienkāršā kaula šķēlepē kaut ko vairāk. Šim izmantoju koka rokturi,m kurā iestiprināts bronzas puļķis, jā, biedram Iši liels paldies! :)