Noslēgusies 2018. gada Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola

No 2018. gada 9. līdz 15. jūlijam Rīgā, biedrības “Latvijas Arheoklubs” dārzā Lucavsalā otro reizi norisinājās Baltijas eksperimentālās arheoloģijas un primitīvo tehnoloģiju vasaras skola.

Šīs skolas sākums meklējams 2013. gadā notikušajā seno prasmju atdzīvināšanas projektā, kas norisinājās Āraišu arheoloģiskajā parkā. Projekts turpinājās 2015.,  2016. un 2017. gadā. Kopš 2016. gada projektu organizē biedrība “Latvijas Arheoklubs“.

Projekta mērķis ir sniegt iespēju vēstures un antropoloģijas un visiem citiem interesentiem gūt praktisku priekšstatu par senajām tehnoloģijām, arheoloģijas pamatiem un caur praktisku dalību labāk iemācīties atpazīt reālās pagātnes liecības ap mums.

Kopumā šogad vasaras skolā piedalījās vairāk kā 15 dalībnieku, kas nedēļas garumā zinošu ekspertu vadībā guva priekšstatu par galvenajiem aizvēsturiskajiem laikmetiem un katrā no tiem izmantotajām galvenajām tehnoloģijām un materiāliem.

Ņemt vērā iepriekšējo gadu secinājumus, kā viena no pirmajām tēmām vasaras skolā tika sākta apgūt bezripas keramika. Ņemot vērā laika apstākļu neparedzamību, senākos keramikas veidus mācījāmies Evas Liepiņas (LKA, LMA) vadībā nedēļas sākumā, lai gatavā produkcija varētu pienācīgi izžūt līdz nedēļas beigām un sagaidīt īsto brīdi apdedzināšanai.

Turpinot jau 2013. gadā izdarītos secinājumus, ka gan topošajiem vēsturniekiem, arheologiem un kultūras antropologiem tomēr nepieciešams plašāks ieskats par vidi, kurā cilvēks darbojas, kurā mēs darbojamies, ievadu Latvijas iežu un minerālu pasaulē sniedza LU ĢZF Muzeja krājuma glabātājs, ģeologs Māris Rudzītis.

Lielisku priekšstatu par dzīvās dabas materiāliem, kā neizsīkstošu senā cilvēka resursu ieguves avotu sniedza biologs Ivo Dinsbergs (LU BF) savā praktiskajā lekcijā par dzīvnieku ādu izmantošanu, sagatavošanu lietošanai un dabīgajiem šķiedru ieguves avotiem, apgūstot nātru un liepu lūku apstrādes nianses.

Šo tēmu Ivo turpināja arī nākamajās dienās, vadot nodarbību lokšaušanā, mācoties izpratni par dažādiem senajiem medību rīkiem, kur katrs dalībnieks pašrocīgi izgatavoja bultām apspalvojumu, gatavoja kātiņus, apgūstot gan lokšaušanas, gar arbaleta šaušanas pamatiemaņas un iemēģinot roku vienā no arhaiskākajiem distances rīkiem – lingas lietošanā.

Kā jauks papildinājums zināšanām par dabu un ģeoloģiju lieti noderēja dr. geol. Līgas Zariņas (LU ģeoloģijas un zemes zinātņu fakultāte) saistošais un izsmeļošais stāsts par krama rašanos un vēsturi, bet arheologa Artūra Tomsona vadībā interesenti varēja apgūt arī krama bultu galu gatavošanu.

Savukārt, rotkalis Mārtiņš Skuja (LMA) savā meistarklasē, “ceļojot laikā” no primitīvajām kultūrām jau tuvāk mūsdienām, ikvienam nodarbības dalībniekam ļāva tikt pie brīnišķīgas tordētās pakavsaktas.

 

Šī gada vasara skolas laikā iesākās laba sadarbība ar LNVM numismātikas nodaļas pētnieku Mārtiņu Vāveri, diemžēl ļoti lietainā diena šo pasākumu iztraucēja. Tā ka, visticamāk antīko monētu kopēšanas eksperimentam būs turpinājums nākamajos Latvijas Arheokluba pasākumos.

Nometnes pēdējās dienās notika gan keramikas apdedzināšana, gan bronzas lējumi arheologa Artūra Tomsona vadībā, izmantojot dažādas zūdošā vaska metodes variācijas, izmantojot gan smilšu, gan māla veidnes, gan testējot pavasarī uzbūvēto dabīgās gaisa vilkmes krāsni.

 

 

Nometnes laikā kopīgiem spēkiem tika izbūvēta arī jaunā māla maizes krāsns, kas žūst un tika iekurta jau vēlāk – vasaras skolas pēcasākumā rudenī.

 

Savukārt folkloras kopas “Savieši” vadītāja Lieni Kņaze dalībniekiem sniedza īsu ieskatu arhaisko skaņu rīku rašanās vēsturē un kopīgiem spēkiem dalībnieki veiksmīgi katrs tika pie sava “senā rūceņa” (“bullroarer”).

Nometnes noslēguma dienu iezīmēja tēmas, kas iezīmēja seno laiku beigas un pāreju uz viduslaikiem – tās bija gan dzelzs kalšanas nodarbība vēsturnieka Aivara Siliņa vadībā (Daugavas muzejs), gan mākslinieka Ernesta Kļaviņa (LMA) sniegtais praktiskais un uzskatāmais ievads Eiropas vēsturiskajās cīņu mākslās (HEMA).

 

Nometnes noslēgumā notika vēl viens neliels kremācijas eksperiments, uz zinātnes altāra “upurējot” dažus seno rīku un ieroču atdarinājumus, lai mūsu papildinātu izpratni par arheoloģiskā materiāla veidošanos un labāku atrasto senlietu un citu atradumu tālāko interpretāciju.

Projektā piedalījās visdažādāko vecuma grupu pārstāvji – gan skolu jaunieši, gan augstskolās studējošie, gan vairāki citu zemju interesenti, tajā skaitā no Vācijas un Ungārijas.

Sadarbībā ar biedrību “Trepes” vasaras skolu apmeklēja arī vairāki jaunieši ESF atbalstītā projekta “Proti un dari” ietvaros.*

Par jaunākajām aktualitātēm un tuvākajiem līdzīgas ievirzes pasākumiem sekojiet līdzi mūsu Facebook lapās:

https://www.facebook.com/latvijas.arheoklubs/

https://www.facebook.com/eksp.arh.vasaras.skola/

E-pasts: latvijas.arheoklubs@gmail.com

__________________________________________________________________

*    Projekta “PROTI un DARI!” mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki.