Seno zīmju apraudzīšana maija beigās
Nelielā draugu lokā, maija pēdējās brīvdienās izmetām loku pa atsevišķām vietām, kur astoņdesmito gadu otrajā pusē novadpētnieka Gunta Eniņa domubiedru pulkā tika atklātas senās zīmes – petroglifi. Toreiz par to rakstīja žurnāls “Avots”, kas sacēla zināmu sensāciju, jo bija Trešās Atmodas pati augšupeja.
1993. / 1994. gadā par šīm zīmēm rakstīja žurnāls “Liesma”. Toties jau 1994. gada pavasarī arī pats vēl kā skolnieks pirmo reizi piedalījos toreizējās “Latvijas Dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības biedrības” izbraukuma ekspedīcijā, kam sekoja vēl vairākas, kuru laikā atklājām vēl vairākas nezināmas vietas ar šīm dīvainajām zīmēm.
1995. gada septembrī arī pats kādas Gaujas vecupes krastā biju liecinieks skatam, kad acu priekšā no bieza sūnu pārklāja apakšas atsedzas jauni, nezināmi klinšu raksti. Tikai viena no šīm vietām, cik zināms, atrodas valsts aizsardzībā. Tā ir diezgan labi zināmā Virtakas klints pie Braslas, kur tika norakti vairāki metri zemes zem attiecīgajiem ierakstiem, lai tos kaut nedaudz pasargātu no mūsdienu grafomāniem.
Toreiz jāsaka, ka visumā tābrīža pētniecības metodes, jāsaka, nebija pārāk saudzīgas. Lai iegūtu tīru klinti, samērā trauslais smilšakmens tika noberzts ar metāla birsti un lai to labāk iekadrētu fotografējot, ap to tika izcirsti krūmi un kociņi. Uz to brīdi tika iegūta zīmju fotogrāfija un kontaktkopija uz plēves, kā redzam tagad, ir iegūta par samērā augstu cenu. Ir darbojusies vēja erozija un vēl dažādi citi dēdēšanu veicinoši procesi, kas faktiski ir saīsinājuši pašu smilšakmens klinšu pastāvēšanu.
Turklāt iegūtie zīmējumi pārāk precīzi jau tomēr bija ne vienmēr, piemēram, skaitot “Kalendāra klints” strīpiņas un zīmējot tās kontaktkopiju 1996. gada rudenī (grupās pa 9), atļāvos vērst uzmanību, ka vairākas no tām vienkārši nav pamanītas, kas gan tapa steigšus ielabots zīmējumā.
Tagad laiku pa laikam apsekojot vecās vietas var redzēt, ko toreizējā pieeja izdarījusi. Lai gan vietām klintis ir atkal pārklājušās ar trauslu ķērpju kārtiņu, tomēr paši grebumi jau pa šo laiku ir krietni izdiluši un vietām vairs knapi saskatāmi.
Mūsdienu tehnoloģijas kā 3D lāzerskenēšana šo problēmu atrisinātu viens-divi. Labi, ka vismaz viens šāds projekts ir iesākts kaut gan visas šīs vairāk kā 40 vietas (eksperti no Petroglifu centra un Dabas Retumu krātuves lai izlabo :)) ir jāfiksē vēlreiz un pēc iespējas ātrāk, lai vismaz informācija par šiem grebumiem saglabātos pēc iespējas precīzi pētīšanai un interpretēšanai nākotnē, kad paši ieraksti būs gājuši bojā.
Arheostudija 
Reblogged this on dainavs.