Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Jūnija darbi dārzā un dažas (pseido)arheoloģiskas pašrefleksijas

Jūnijs atnāca ar beidzot gaidīto vasaru, pēdējiem uzkopšanas darbiem un tikšanos ar Rīgas domes vadību.  Jūnija vidū ar lucavsaliešiem tikās Rīgas mērs Nils Ušakovs. Arī mēs uz šo sanāksmi bijām. Bija skaidrs, ko arī N.U. pateic uzreiz, ka esot pieņemts lēmums Lucavsalu izsolē neiztirgot. Lielāko sanāksmes daļu aizņēma gan sarunas ar vecākajiem salas iedzīvotājiem, kurus bija patiess prieks redzēt visus vaigā, tā ka iespēja izteikties tiem, kas savu zemes gabalu paņēmuši pēdējos gados faktiski nebija, tomēr jebkurā gadījumā šāds pavērsiens ir cerīgs, lai vismaz daļēji mūsu ieteikumi par alternatīvi Lucavsalas attīstību tiktu īstenoti.

Jūnija sākumā novācām zemes gabala centrā esošos nodegušās būdiņas pamatus. Esot arheoloģijas apritē, joprojām darba procesā bija ļoti interesanti vērot pašam sevi mazliet abstrahēti – vācot gruvešus vienlaikus vērojot sevi it kā no malas, ko darītu, ko pamanītu, kam pievērstu vairāk uzmanības, ja šis būtu īsts arheoloģijas piemineklis, ko fiksētu, ko nē. No otras puses, pamatojums šādai treniņlietai nebūt nav tālu jāmeklē – galu galā arheoloģija ir tik līdzīga kriminālistikai, tikai pētījuma objekts atšķiras hronoloģiski. Galu galā, šur un tur pasaulē ir iespējams iegūt arī pat akadēmisku grādu tieši šādā specializācijā.

Maijā bijām attīrījuši objektu no lielajām ogļu un deguma paliekām. Starp tām atradās arī vairāki rīki – pašizgatavota plāna naža asmens, pie vienas no ēkas stūriem – neliels grābeklis.  Tomēr, interesantākais sekoja jūnija vidū, kad no ēkas apakšas pamazām atsedzas vesels darbarīku komplekts, ko uguns bija skārusi samērā maz. Tur bija gan lāpsta, grābeklis, āmurs, cirvītis un arī, lai cik ironiski un simboliski nebūtu, viens no arheologa pamatrīkiem – ‘kāpostene’ :)

Pārtīrot pēdējo ogļu slāni, beidzot iezīmējās ēkas pamati, kas bija vienkārši salasītu ķieģeļu rindas, kas iedziļinātas smilšainajā pamatzemē. Vienā no pamatu stūriem sekoja pēdējais, šoreiz neizskaidrojamais atradums – reiz hermētiski aiztaisīta pudele ar nesaprotamu šķidrumu tajā, kas nekavējoties uzbūra virkni jautru interpretāciju, par iespējamajiem šāda veidojuma iemesliem:)

Lieki piebilst, ka lielu prieku sagādāja piešķirt jaunu dzīvi vismaz vienam no atrasto darbarīku klāsta – un lūk, vecais cirvītis nu ieguvis jaunu elpu. Mēģinot identificēt tā izgatavošanu, pagaidām tas nebija sekmīgi, jo uz tā nebija nekāda marķējuma, tomēr par tā iespējamo pietiekamo senumu liecināja fakts, ka tā kātcaurums izveidots pieta daļu pārlokot un piekaļot – kaluma vieta jāsaka, nebija pārāk nostrādāta.

Katrā ziņā, jūnija notikumi ir devuši jaunu sparu tālākai rosībai un ir liels prieks, ka pēdējos pāris gados izvērstā kampaņa par dārzu paņemšanu, ir devusi zināmu rezultātu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on jūlijs 23, 2015 by in Jaunumi.

Navigācija

%d bloggers like this: