Piektā un sestā talka Lucavsalā (12. un 19. aprīlī).
Tā kā laiks pavasarī skrien vēja spārniem, reizēm pat nepagūstam noziņot katru nedēļu uzrakstīt apskatu par padarīto. Tādēļ šoreiz izņēmuma kārtā apvienosim stāstu par paveikto iznomātajā zemes gabalā par divām nedēļas nogalēm uzreiz vienā rakstā.
Pēdējo divu nedēļu darbi pagāja zemes darbu zīmē. Tā kā lielākā daļa mūsu teritorijas ir jau puslīdz sakopta (joprojām gaidām Lielo talku, kad būs iespēja aizvākt neorganisko atkritumu maisus), tad beidzot varēja ķerties pie pirmajiem zemes rakšanas darbiem un citiem mazākiem uzdevumiem, kas nesaistās ar vietas attīrīšanu, kaut gan arī šie darbi turpinājās joprojām, gan mazākā mērogā kā šī gada pirmajās talkās. Turpinājām veidot žogu, atlasīt materiālus slietenim, kā arī ielikām pamatus nelielam māla pavardam.
Uzrokot pirmos kvadrātmetrus, tapa skaidrs, ka augsnes kārta šeit ir diezgan noplicināta, jo vairākus gadus nav mēslota, nezāļu pilna un dzeltenās smiltis ir visai tuvu virskārtai. Vieta tika izvēlēta cenšoties to nenovietot tuvu nodegušās centrālās ēciņas paliekām, domājot par iespējamo piesārņojumu. Tādēļ abas reizes pamazām sākām iestrādāt augsnē dabīgo mēslojumu, kas tiks turpināts tuvākajās talkās.
Pamazām esam papildinājuši arī savu darbarīku klāstu, drīzumā ir doma izveidot atsevišķu sadaļu šajā lapā, kur publicēsim apkopojumu, lai varētu labāk izsekot dārza apsaimniekošanas laikā ieguldītajiem resursiem.
Savukārt, veroties caur mūsu, kā smejies, “arheoloģiski / kriminālistiski” vērsto skatījuma uz pasauli prizmu uz to, kādas norises šeit risinājušās un kādas struktūras un cik sen bijušas kādreiz šeit izveidotas, ir papildinājies gan atsevišķu atrasto priekšmetu un to fragmentu atradumu klāsts, kas gaida attiecīgu apstrādi un interpretāciju, gan precīzāk iezīmējušās vairākas nosacītas zonas, kuras netika “sakoptas” un pagaidām atstātas neskartas ar domu pie izdevības papētīt iespējas, kādas pavērtos tām pēcāk pievēršoties ar lielāku rūpību.
Tie, kam pēc talkošanas vēl bija palicis spēks kaulos, atkal jau mazliet izmēģināja izkustēšanos izvēzējoties ar dažādiem smagiem un vieglākiem priekšmetiem :)
Toties turpinot tvert apkārtnes bioloģisko daudzveidību, piefiksējām, ka Bieķengrāvja krastos jau labu laiki manāmas bebru darbības pēdas, tajā dzīvojas gulbju pāris, kā arī uzraktais lauks mirklī piesaistīja pat Latvijas nacionālā simbola – balto cielavu – pārīša uzmanību :)
Arheostudija 
Pēdējie komentāri