2017. gada pirmās puses darbi Arheokluba dārzā Lucavsalā

Šogad jau pilnā sparā rit trešais gads darbojoties mūsu Lucavsalas dārzā. Toreiz, 2015. gadā, kad individuālā kārtā ņēmu nomā pirmo zemes gabalu, ne sapņos nerādījās, ka pēc pāris gadiem zeme šeit būs jau teju izķeršanu, arī kaimiņos šogad rit aktīva rosība. Sāku diezgan solo, bet jau otrajā gadā paņēmām vēl blakus uz biedrības “Latvijas Arheoklubs” vārda. Te nu neliels foto ieskats tam, kā esam pavadījuši šī gada pirmo pusi atkarojot haosam un džungļiem vēl vienu Rīgas daļu, apvienojot derīgo ar izzinošo.

Šobrīd saimniekojam un esam saveduši kārtībā tur vairāk kā 1500 m2 platību, bet novērojumi par apkārtējo un pašvaldības teikto un darbos redzēto arī ir pietiekami spilgti. Kaut vai nebeidzamā atkritumu izvešanas tēma. Bet tas jau ir cits stāsts:)

 

Līdz ar to savā ziņā šī gada pirmās pavasara darbi notika jau ne tikai ar domu vēl labāk sakopt vienu zaļu Rīgas gabaliņu un tādējādi mazliet attālināt Lucavsalu nonākšanu lielkapitālisma ķetnās (ak, šīs naivās ilūzijas, Lucavsala jau esot sadalīta domnieku un pietuvinātā loka privātajiem projektiņiem:)), bet vienlaikus arī iekārtot to un padarīt pieejamāku Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolas dalībniekiem (17. – 23. jūlijā), jo šobrīd šis projekts vairs nav piesaistīts konkrētai iestādei vai vietai.

Laikam paliekot nedaudz siltākam, enerģiski ķērāmies klāt tālākajiem biedrības zemes gabala stūrīšiem, tos atbrīvojot no zem biezas veģetācijas kārtas ieaugušajiem mūsdienu cilvēku neizprotamās domāšanas pieminekļiem – apraktām plēvēm un citiem jaukiem pārpalikumiem, kas pirmajā gadā bija palikuši nepamanīti.

Mazliet nodarbojoties ar “ainavu arhitektūru”, protams, krūmāji un citi džungļi tika būtiski paretināti visā teritorijas platībā. Prieku sagādāja pārstādītie ogu krūmi, kas bija iedzīvojušies jaunajā vietā.

Vairāku marta, aprīļa un maija talku laikā tika savests kārtībā nožogojums, sakārtotas iecerētās “laikmetu zonas”, iezīmējot sadalījumu akmens, bronzas un dzelzs laikmeta zonās, izbūvējot jaunu māla pavardu jaunā pagājušā gadā izmantotā vietā, talku laikā  tapa ekskluzīvas eko labierīcības, uz nebēdu tika ravēts, stādīts un sēts, veidojot iecerētā arheoparka “demo” versiju.

Izbūvējot māla pavardu un pārceļot pie tā visas metāla kausēšanas aktivitātes, tika papildināta arī eksperimentos iegūto lējumu veidu paraugu kolekcija, par ko sanāca vairākkārt runāt konferencēs – gan EXARC konferencē Leidenē, gan LNVM lasījumos, gan bronzas laikmeta cematā Velsenā (Uelsen) Vācijā.

Pa visu visam izdevās noorganizēt arī pasākumu, kas veltīts nākamajai lielajai tēmai – dzelzs kalšanai un bija itin labi apmeklēti un produktīvi. Sagaidot jūlija vidu un Baltijas eksperimentālās arheoloģijas un primitīvo tehnoloģiju vasaras skolu, jutāmies visai labi sagatavojušies.

Par vasaras skolas norisi nākamajā rakstā!