2025. gada Eiropas Arheoloģijas dienas Latvijas Arheoklubā

2025. gada 14. un 15. jūnijā Latvijas Arheoklubs kārtējo reizi piedalījās Eiropas arheoloģijas dienu pasākumā. Tā ideja nāk no Francijas un tās mērķis ir popularizēt kultūras mantojumu un skaidrot senāko vēsturi sabiedrībai populārā formā. Tajā piedalās muzeji, grupas un dažādas ar kultūras mantojuma aizsardzību saistītas valstiskas un nevalstiskas organizācijas. Šogad Latvijā Eiropas arheoloģijas dienu pasākumā piedalījās arī Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, Turaidas muzejrezervāts un Carnikavas Novadpētniecības centrs.

Arī Latvijas Arheoklubs šo dienu ietvaros regulāri rīko lekcijas, demonstrējumus un meistarklases par dažādām ar senāko vēsturi saistītām tēmām.

2025. gada 14. jūnijā pie mums viesojās Latvijas Dabas fonda bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova ar stāstījumu par retajiem augiem, ko papildināja uzreiz Latvijas Arheokluba dārzā atrodamie piemēri, savijot to cilvēka un dabas vēsturiskās mijiedarbības kontekstā.

Rezultātā dārza reto augu stūrīti tagad ir papildinājuši vairāki unikāli klātpienācēji: Eiropas saulpurene (Trollius europeus), lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora) (indīga!), zemeņu āboliņš (Trifolium feagiferum) un ārstniecības brūnvālīte (Sanguisorba officinalis)!

(Visas ir Latvijā retas sugas, kuru sēklu ievākšana saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi).

14. jūnija pasākuma otrā daļa bija veltīta ieroču un konfliktu arheoloģijai. Šai laikā varēja sastapt gan Arheokluba biedrus, kas pēta vēlā dzelzs laikmeta tautu bruņojumu un kara mākslu, gan arī viduslaiku divroku zobenu lietojuma lietpratēju, mākslinieku Ernests Kļaviņš.

Interesenti varēja gan pielaikot bruņas, gan apgūt dažādu viduslaiku ieroču lietojuma principus, darbojās arī seno distances ieroču stends.

Arī 15. jūnijs šoreiz bija veltīts dzelzs laikmetam. Īpaši vēlajā dzelzs laikmetā īpašu vietu vietējo iedzīvotāju saimniecībā ieņēma biškopības produktu ieguve. Ja atceramies no skolas vēstures kursa, tad pirmā pavisam plašā Latvijas teritorijas pamatiedzīvotāju sacelšanās pret krustnešiem (Autīnē, 1212. gadā) bija dēļ bišu kokiem. Arī sodi par medus un biškopības produktu zagšanu viduslaikos bija vieni no smagākajiem. Tas nozīmē, ka neskatoties, uz to, ka lauksaimniecība jau bija kļuvusi par vadošo nozari, biškopība un tās produktu patēriņš un tirdzniecība 13. gadsimtā joprojām saglabāja ievērojamu vietu vietējo tautu dzīvē.

15. jūnijā pie mums viesojās Līgatnes Vienkoču parka vadītājs, dr. Rihards Vidzickis ar vienkoča bluķa bišu stropa izgatavošanas meistarklasi. Bluķa sagādē liels paldies Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja cilvēkiem. R.Vidzicka vadītajā meistarklasē ikviens varēja pielikt roku viengabala bišu stropa izgatavošanā un gūt priekšstatu par šo nozīmīgo mūsu senču dzīves procesa daļu pagātnē. Iepazīšanos ar aizvēsturiskajām prasmēm un iemaņām novērtēja arī pasākumu apmeklējušie Latvijas Mākslas Akadēmijas Mākslas vēstures programmas studenti.