Pavasaris – zvaigžņu laiks
Beidzoties ziemai, arī rūdītākie pilsētnieki reizēm sadzird dabas balsi un met visu pie malas un dodas laukā, noķert kādu kripatu īstuma, “sazemēties” un pabaudīt dabas klātbūtni. Šoreiz ceļš aizveda uz tuvējo Pierīgu, kur kādā saltā aprīļa sākuma naktī, prom no pilsētas gaismu atspīdumiem, varējām atkal vaigā skatīt sastapt mūžsenos cilvēces pavadoņus – zvaigznes.
Sākumā var vērot lielisku saulrietu, un pēc mirkļa jau savu spozmi sāk dāsni liet bālais Mēness.
Tālāk vērotāja skats pamalē pamana divus spožus punktus, kas izrādās planētas – Jupiteru un nedaudz augstāk – Venēru.
Ja ieskatās uzmanīgāk, blakus Venērai redzama neliela burvīga zvaigžņu kopa – vecais labais Sietiņš.
Skats pa kreisi un.. visā godībā mūsu priekšā nostājas vecais mītiskais mednieks, kuru parasti visi pazīst pēc viņa ‘jostas’.
Kreisajā malā – spožākā no Zemes redzamā zvaigzne – Siriuss. Ko tas nozīmē? Suņu dienas pienākušas!
Paldies foršajai kompānijai un uz tikšanos kādā īsteni ‘primitīvā’ pārgājienā!
(c) A.Tomsons.
Arheostudija 
Pēdējie komentāri