Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Ceļojums uz Leiri – Dānijas lielāko eksperimentālās arheoloģijas centru

(c) Rūta Kraukle

2009. gada rudens semestrī LU Vēstures un filozofijas fakultātē man sanāca noklausīties lekciju kursu par eksperimentālo arheoloģiju, kā ietvaros uzrakstīju referātu par arheoloģisko brīvdabas parku Leiri, jeb Lejri Dānijā. Pēc referāta tapšanas sapratu, ka noteikti gribu tur kādreiz aizbraukt! Un gandrīz pēc gada man šāda iespēja radās – sākotnējais ceļa mērķis gan bija Vācijas ziemeļi, bet esot jau tur, nodomāju, ka līdz Dānijai no Vācijas ir daudz tuvāk nekā no Latvijas, tad savā ceļojumā iekļāvu arī šo vietu. Par labu šim lēmumam nāca arī fakts, ka Dānijā tobrīd strādāja vairākas manas draudzenes un līdz ar to arī nedz nakts mājas un ieteikumi par šo zemi nebija nekur tālu jāmeklē.
Lejre atrodas netālu no Roskildes pilsētas, kas slavena ar savu ilggadējo rokfestivālu un vikingu kuģu muzeju, kas nav tālu no Kopenhāgenas, tāpēc nokļūšana turp ir diezgan ērta. Jāpiebilst, ka paši parka veidotāji arī ir īpaši piedomājuši par apmeklētāju ērtu piekļuvi, jo ir izstrādāti dažādu transporta līdzekļu piekļuves varianti.

Akmens laikmeta mājokļa rekonstrukcija

Lejri var uzskatīt par vienu no pirmajiem pētnieciskajiem centriem Eiropā, kas nacionālā līmenī sāka nodarboties ar eksperimentālo arheoloģiju un dalījās zināšanās ar citiem. Lejres sākumi ir meklējami 1964. gadā, kad to dibināja Hanss Ole Hansens ar mērķi iegūt jaunas zināšanas par pagātni ar praktisku eksperimentu palīdzību, un šajos eksperimentos teju pirmo reizi plašāk tika izmantotas arī seno darbarīku kopijas un atdarinājumi. Lejres Eksperimentālais centrs 2009. gada 1. maijā mainīja nosaukumu un kļuva par „Leģendu” jeb Sāgu zemi, ar mērķi kļūt atpazīstākamiem un „saprotamākiem” visā dāņu sabiedrībā.
Lejre ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem šajā zemē, un tam ir pamatojums – tā 43 hektāros ir atrodami gan rekonstruēti dzelzs laikmeta ciems, gan akmens laikmeta apmetne, tur redzami arī dažādu aizvēstures laikmetu uzkalniņkapi, gan vikingu ciems un pat 19. gs. zemnieku saimniecība, upurvietas purvos, „deju labirints”, kā arī dažādas darbnīcas.

Upurvieta purvā

Parka teritorija ir pietiekami plaša, lai objekti nebūtu pārāk tuvu viens otram un līdz ar to nevarētu kaut ko sajaukt, vēl viens pluss ir tas, ka starp visām senajām rekonstruētajām vidēm ir arī parastas pastaigu takas, kas arī tos atdala vienu no otra. Tāpat pie katra lielā objekta ir informācijas plāksnīte. Protams, parks šobrīd ir orientēts uz tūrismu, taču eksperiments, arheoloģija un zinātne ar to visu ir joprojām cieši saistīta. Par pierādījumu tam, ka vismaz paši dāņi ir šī parka cienītāji un apmeklētāji, manuprāt, liecina arī viens no maniem nostopētajiem šoferiem – tas bija kāds vīrietis, kurš veda savas mazās meitiņas aplūkot šo parku, jo pats tur esot bijis jau vairākas reizes un gribēja šo lielisko vietu parādīt viņām. Tāpat šis vīrietis saprata, ka šādā veidā var labi parādīt kaut ko no pašu vēstures, ka bērniem vizuālā informācija būs vieglāk uztverama.

Upurvieta purvā

Katrs no parkā apskatāmajiem objektiem ir kaut kādā ziņā saistīts ar eksperimentu. Ļoti patīkami ir tas, ka centrs piedāvā arī dažādas speciālas programmas, piem., komandu stiprināšanai, parkā ir arī savs izglītības centrs, bibliotēka, protams, suvenīru veikaliņš un kā arī dažādas darbnīcas (aušanas, keramikas un smēde).
Un Lejrē šodien var savu izloloto eksperimenta ideju izmēģināt praksē gandrīz jebkurš pētnieks no visas pasaules, ir vajadzīgas tikai attiecīgās zināšanas, idejas un vēlme darboties, centrs tam sniedz gan materiālu atbalstu (finanses), gan fizisku (darbarīki, vieta), gan arī nemateriālu (zināšanas, padomus, informāciju). Katru gadu eksperimentiem ir noteikta tēma, kurai tad var arī pieteikties.
Manuprāt, šajā centrā ir ļoti labi savienots gan zinātniskais, gan izklaidējošais darbs. Parka pamatuzdevums ir veikt eksperimentus, kuru rezultāti un jaunatklājumi tālāk tiek ieviesti parka turpmākajā darbībā. Vasarās apmeklētājiem ir iespēja vērot eksperimentālās arheoloģijas norisi un amatnieku darbību, tāpēc es arī ieteiktu apmeklēt šo vietu vasaras sezonā.
Pati tur biju augusta beigās, kas jau vairs neskaitās sezona, un nekādu aktīvu darbību no centra darbinieku puses vairs nevarēja manīt, apkārt staigāja tikai pāris darbinieki un darbnīcu iekšpusē, kāds visu uzmanīja un atbildēja uz jautājumiem.
Vasarās šeit noteikti būtu daudz vairāk, ko redzēt un piedzīvot, taču es arī nenožēloju savu apmeklējumu, jo varēju visu mierīgi izstaigāt – tālākajās vietās nesastapos ne ar vienu cilvēku, kas varbūt ļāva visu labāk izbaudīt un apskatīt (arī daba šajā nelielajā vietiņā ir ļoti skaista). Un noteikti jārēķinās, ka šeit tiks pavadītas vairākas stundas, sezonas laikā visticamāk tam vislabāk būtu veltīt visu dienu, jo iespēju ir daudz! Apmeklētāji var izbraukt ar vienkoča laivu, tēst baļķi ar cirvjiem, berzt graudus un cept maizīti, kā arī iesaistīties citos īpaši organizētajos pasākumos.

Parkā notiek darbs pie seno dzīvnieku sugu atjaunošanas

Man šķiet, ka viena no burvīgākajām iespējām, ko Lejre šobrīd piedāvā, ir palikt vairākas dienas kādā no izvēlētajām vietām (dzelzs laikmeta ciems, 19. gs. zemnieku kotedža u.c.) un izmēģināt attiecīgā laikmeta cilvēka dienas gājumu un darbus. Es pilnīgi noteikti iesaku aizbraukt turp ikvienam vēstures interesentam, ja vien ir tāda iespēja! (Varu pačukstēt, ka studentiem ir atlaides un šķiet, ka viņi atbalsta arī muzeju darbiniekus, jo pie kases savienojot abus šos statusus, Lejrē tiku iekšā par brīvu!). Un, ja ir interese, vairāk var paskatīties mājas lapā – http://www.sagnlandet.dk.

Rūta.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on janvāris 9, 2011 by in Jaunumi, Pasākumi.

Navigācija

%d bloggers like this: