Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Latvijas Arheologu biedrības pasākums 26. janvārī.

26. janvārī notika Latvijas arheologu biedrības kārtējais pasākums, kura ietvaros Latvijā ar lekciju viesojās viesis no Vācijas – dr. Jaroslavs Prasolovs – pētnieks, kas jau vairāk kā 10 gadus strādā Baltijas un Skandināvijas Arheoloģijas centrā, Šlezvigā, Vācijā. Priekšlasījums bija veltīts jaunākajiem tā saucamo nažu-dunču izplatības laika pētījumiem Austrumbaltijā.

Jāatzīmē, ka lekcijā pamatā bija izmantoti bijušā Prūsijas muzeja materiāli, kas Otrā Pasaules kara laikā tika evakuēti un rezultātā pazuda, un tika daļēji atrasti tikai pēc PSRS sabrukuma bijušās Austrumvācijas teritorijā. Šīs kolekcijas (PM) šobrīd ir lielā mērā sajauktas, depasportizētas un darbs ar tām šodien lielā mērā līdzinās kriminālistikai. Šobrīd bijušā Prūsijas muzeja kolekciju atliekas pamatā glabājas Berlīnē, Aizvēstures muzejā.

Pētījuma centrā atradās īpatnēja, Lielās Tautu staigāšanas laikam Austrumbaltijā raksturīga ieroču forma – t.s. nazis-duncis (Dolch-Messer) un tā mērķis bija veikt to tipohronoloģisko analīzi, kā arī noskaidrot iespējamo kontekstu, kādā tie lietoti.

Pētījums aptvēra gan bijušo Austrumprūsiju, kas pašlaik ir sadalīta starp Lietuvu, Poliju un Krieviju, gan Lietuvas teritoriju.

Aplūkotajiem kaujas nažiem bijusi novērojama attīstība laika gaitā no īsākiem, no sadzīves nažu izmēra, uz garākiem, līdz pat vairāk kā 50 cm tuvcīņas ieročiem, to smaile izteikti slaida, sānos iekaltas vairākas rievas, to mugura bieza, nereti rotāta ar dažādiem ornamentāliem iekalumiem. Lietuvas teritorijā atrastajiem šī veida ieročiem bieži atrastas arī grezni rotātu plecu siksnu paliekas, kuru lietošana novērsa gurnu jostas noslīdēšanu no ieroča svara, kā arī ļāva ieroci vajadzības gadījumā ātri „uzvilkt” un „novilkt”. Savukārt, izskatot vācu pirmskara arheologu pētījumus, J.Prasolovs konstatēja, ka tie šiem jostu fragmentiem nav pievērsuši uzmanību vai nav varējuši tos pareizi interpretēt, jo daļa atrasti ugunspapbedījumos un saglabājušies sliktāk, kā Lietuvas teritorijā iegūtie atradumi no skeletkapiem. Tomēr ņemot vērā Lietuvā veiktās šo kompleksu rekonstrukcijas, bijis iespējams Prūsijas muzeja kolekcijās identificēt ievērojamu daudzumu šādu jostu apkalumu, kas pārsvarā nav bijuši publicēti, bet aprakstos labākajā gadījumā figurē kā nezināmas funkcijas plāksnītes u.c.

Pastāv uzskats, ka sākotnējais šo kaujas nažu-dunču rašanās impulss varējis nākt no Piedonavas reģiona, baltiem Lielās Tautu staigāšanas laikmetā 6.-7. gs. iepazīstoties ar Romas armijas bruņojumā bijušajiem īsajiem zobeniem – gladijiem. Zināmas analoģijas formā un rotājumā, ļauj paralēles ar Pševoras kultūras ļaudīm Polijā.

Uz viena naža sāniem tika konstatēta iekalta zīme, kas atgādina solāros simbolus no slavenajiem Gallehusa zelta ragiem Dānijā (5.gs.) (sīkāk: http://en.wikipedia.org/wiki/Golden_Horns_of_Gallehus).

Daļai atradumu tika veiktas arī metalogrāfiskās analīzes – Austrumprūsijas atradumiem tādas, izņemot nelielu skaitu vikingu laikmeta šķēpu līdz šim vispār nav veiktas un tika iegūtas interesantas atziņas par šo nažu izgatavošanas metodiku.

Šo ieroču forma diezgan viennozīmīgi rāda, ka tiem primārā ir bijusi durošā funkcija. Tomēr tie tiek atrasti apbedījumos, kur nereti piedevas ir cirvis, šķēps un zirglietas – pieši un iemauktu dzelži, kas ļauj veikt dažādas interpretācijas par tā lomu baltu karotāju bruņojumā un konkrēto lielietojuma veidu kaujā.

Pasākuma beigās norisinājās arī neliela diskusija, par baltu zemēm raksturīgo nažveida ieroču terminoloģijas jautājumiem, jo šobrīd arheoloģiskajos pētījumos nepastāv vienots uzskats, kāapzīmējami dažādi šādu un līdzīgi ieroči – vai tie ir kaujas naži, īsie zobeni, šaurasmens kaujas naži, platasmens vai šaurasmens (vienasmens) īsie zobeni – patīkami bija uzzināt, ka līdzīgas diskusijas un terminoloģiskas dabas jautājumi ir aktuāli arī kaimiņu zemēs. Diskusijas beigās tās dalībnieki nonāca pie atziņas, ka par zobenu tomēr uzskatāms ierocis, kam skaidri konstatējamas pazīmes, kas rāda, ka tas pielāgots aktīvam uzbrukumam un aizsardzībai – kā šķērši, roktura poga u.c., bet lielākā daļa pārējo, t.s. īso zobenu kategorijā ierindotie ieroči, tomēr pēc būtības uzskatāmi par dažādām kaujas nažu variācijām.

3 comments on “Latvijas Arheologu biedrības pasākums 26. janvārī.

  1. Vesturnieks
    janvāris 27, 2010

    Labs :D

  2. Sigita
    augusts 16, 2010

    Labdien, sakiet lūdzu, vai jūs varat man kaut ko pavēstīt par zobenu, ko latvieši izmantoja līgavas vainaga noņemšanai Mārtošanas jeb Mičošanas rituālā. Varbūt jums pat it kāds foto ar šadu zobenu. Es gribētu redzēt, kādi ~bija latviēsu zobeni, vai tiem, kas īpašs, atšķirīgs no citām tautām, citiem zobeniem?

    Varbūt, pētot senlatviešus:), jums ir arī kāda ziņa atnākusi par līgavas un līgavaiņa cimdiem, to pieleitojumu? Vai tie bija līgavainim un arī līgavai. Vai līgavainis cimdus izmantoja tikai vaiņaga noņemšanai Mičošanas rituālā vai vēl kaut kam?

    Būšu priecīga par atbildi:)

    Sauli sirdī!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on janvāris 27, 2010 by in Jaunumi, Pasākumi.

Navigācija

%d bloggers like this: