Studentu zinātniskie lasījumi arheoloģijā
Šī gada 13. maijā LU Vēstures un filozofijas fakultātē Mārstaļu ielā norisinājās sen gaidītais notikums – notika studentu zinātniskie lasījumi arheoloģijā, kas bija atlikti kopš gada sākuma.
Lasījumos uzstājās dažādu kursu studenti, kas prezentēja ar savu kursa, bakalaura un maģistra darbu tapšanu saistītas tēmas.
Līga Luste stāstīja par jaunākajām atziņām agro metālu perioda apbedīšanas tradīciju izpētē, bet Mārcis Kalniņš runāja par apdzīvotības izmaiņām Turaidas apkārtnē.
Dardega Legzdiņa aplūkoja kaula un raga priekšmetu atradumus Daugavas pilskalnos, to veidus, funkcijas, pielietojumu, parādot, ka vēlajā dzelzs laikmetā šie materiāli vairāk iepriekšējiem laikmetiem raksturīgie izejmateriāli vēl saglabāja savu nozīmi ekskluzīvāku priekšmetu izgatavošanā.
Liene Kuniga savā ziņojumā aplūkoja Aglonas Kristapiņu kapulaukā atrastās aproces ar zvērgalvu galiem. Latgaļu teritorijā tās parādās kopš 11. gadsimta un ir viens no spilgtākajiem vēlajā dzelzs laikmetā izplatīto aproču veidiem.
Savukārt Ērika Tālberga referēja par ieroču atradumiem Aizkraukles pilskalnā, kas radīja virkni jautājumu klātesošajiem ieroču interesentiem.
Jāatzīmē Alises Šultes mēģinājums klasificēt Talsu pilskalna keramiku, kura pilnīga izpēte un salīdzināšana ar atradumiem citos Rietumlatvijas arheoloģiskajos pieminekļos varētu sniegtu jaunas būtiskas atziņas par apdzīvotību salīdzinoši mazāk pētītajos Kurzemes arheoloģiskajos pieminekļos.
Arī šī raksta autors piedalījās ar referātu, stāstot par eksperimentālās metodes pielietošanas iespējām arheoloģijā, kas faktiski uzskatāms par 2009. gada rudens semestrī nolasītā lekciju kursa kopsavilkumu.
Pasākuma noslēgumā notika neliela diskusija par referātu tēmās skartajiem jautājumiem, kā arī pēcpasākums referentiem un draugiem arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedrā.
Bez tam, pasākumu vēroja pārstāvji no Latvijas Vēstures Institūta, acīmredzot noskatot perespektīvākos jaunos kadrus.
Arheostudija 
Pēdējie komentāri