Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

18. aprīlis – starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu diena

Tā kā 18. aprīlis ir starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu diena, tad šī pārgājiena reportāža tapusi ar mērķi pievērst uzmanību kādam mazāk zināmam Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu veidam.

Marta beigās notika viens no pirmajiem mūsu grupas šī gada pārgājieniem. Tā kā primitīvisma būtība mūsdienās ir cieši saistīta ne tikai ar cilvēku darbību, bet arī ar būšanu dabā, tika izvēlēts iespēju robežās šīs abas lietas apvienot. Izvēle likumsakarīgi krita uz vienu no gleznainākajām Latvijas vietām – Braslas upes ieleju. Šeit upe iegrauzusies devona smilšakmens iežos, izveidojot vairākus izcilus dabas pieminekļus – dažādus, vietām pat vairākus desmitus metru augstus atsegumus. Šīs klintis ir nemitīgā veidošanās procesā, jo vietām izplūst avoti. Šajā gada laikā – brīdī starp ziemu un pavasarai, var novērot vienu no krāšņākajām dabas parādībām – leduskritumus.

Šajā braucienā apmeklējām virkni vieglāk aizsniedzamo klinšu: Jāņavārtu iezi, Slūnu iezi un citus. Dažus no viņiem šogad klāja iespaidīga izmēra leduskritumi, kas atgādināja milzu ērģeles ar neskaitāmām “stabulēm”.

Kā viens no pārgājiena galamērķiem tika apmeklēts Braslas lejtecē esošais Virtakas iezis, kas pēc tajā atklātajām savdabīgajām zīmēm 1986. gadā izpelnījās ievērojamu sabiedrības uzmanību. Toreiz, astoņdesmito gadu beigās, entuziastu grupa novadpētnieka un dabas drauga Gunta Eniņa vadībā noraka sabirušo smilšu pamatu, lai ierobežotu visur esošo vandāļu tieksmes uz grafomāniju. Apmeklējot to šogad, secinājām, ka par laimi šī vieta joprojām ir lielā mērā neskarta un arī klintī iegrebtās zīmes lielos vilcienos ir saglabājušās. Jaunākais tajā redzamais grebums ir no 2004. gada un skāris tikai zīmju apakšējo daļu. Pēc analoģijas ar Svētupes lībiešu upuralām, kas līdz tam bija vienīgais pētītais līdzīga tipa piemineklis, kur arī bija konstatētas iegrebtas ideogrāfiska rakstura zīmes (visa veida krusti, jumja zīmes variācijas, apļi, bedrīšu grupas u.c.), šī tipa klinšu iegrebumi, domājams, ir saistāmi ar kādām kultiskām darbībām viduslaikos, ko apliecināja arī Lībiešu upuralās savulaik atrastie ziedojumi, kas ļāva runāt par aptuvenu šo zīmju datēšanu. Diemžēl daudzās no savulaik apzinātajām vietām pēc krūmu izciršanas un sūnu un ķērpju slāņa notīrīšanas, ir izjaukta konservējošā vide un klinšu virsmā sākušies erozijas procesi, kas neizbēgami novedīs pie šo pagātnes liecību bojāejas. Tomēr, mūsu spēkos ir šos procesus vismaz palēnināt.

Neskatoties uz to, ka Latvijas teritorijā šobrīd ir atklātas un apzinātas ap 40 vietas, kur smilšakmens klintīs iegrebti senie petroglifi, valsts aizsardzībā ir ņemti tikai daži no šiem pieminekļiem (Virtakas iezis arī ir starp tiem), būsim saudzīgi un rūpēsimies par ne tikai šo, samērā maz apzināto kultūrvēsturisko mantojumu!

Tādēļ aizinam – pamanot jelkādas nelikumības, lūdzam sazināties ar attiecīgā reģiona pieminekļu aizsardzības inspekciju, vai ziņot policijā. http://www.mantojums.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on aprīlis 17, 2011 by in Jaunumi, Pasākumi.

Navigācija

%d bloggers like this: