Ziemas prieki – primitīvistu izpriecas sniegā
Izmantojot auksto un vēl sniegotās ziemas beigu laiku, mūsu primitīvo prasmju un izdzīvošanas iemaņu cienītāju kolektīvs vienās nesen aizvadītās mierīgās brīvdienās nolēma izspiest no aizejošās ziemas vēl kādu labumu. Tā kā ne reizi ir nācies doties ilgākos ziemas pārgājienos, tad nevienam nebija jāskaidro grūtības, ar kādām ceļotājs sastopas mēģinot šķērsot ar nezināma biezuma sniega segu pārklātu teritoriju. Tādēļ skatoties uz iespaidīgajām kupenām aiz loga, jau labu laiku prātu urdīja daudz kur redzētā ideja par sniega kurpēm – tādām dīvainām uzpariktēm, kas mazliet atgādina tenisa raketes – ko pamatā izmanto dažādas ziemeļu tautiņas, kam tā ir gauži ikdienišķa nepieciešamība, bet mūsdienu pilsētniekam – samērā liela eksotika. Tā nu mūsu civilizācijas labumu samaitātā kompānija nolēma uz kādu laiku atkal patēlot skarbos džekus un pamēģināt kaut ko tādu radīt ar minimāliem līdzņemamajiem rīkiem un ierobežotām zināšanām par aplūkojamo jautājumu. Kā smejies – izgudrot “savu velosipēdu” vienmēr ir interesantāk, nekā nošpikot jau gatavu ideju.
Tā nu saposušies devāmies uz ierasto vietu tuvējā mežiņā. Lai pasākums būtu jautrāks, nolēmām izmēģināt jaunu veidu kā tur nokļūt, ejot pa mazliet citu maršrutu. Ceļa rādītājs, protams, bija pārliecības pilns, ka šis ir īsākais ceļš. Dabīgi, ka praksē izrādījās pilnīgi pretēji un lai būtu pavisam smieklīgi, nonākot mežā, gandrīz tika sajaukti virzieni. Nu bija visas iespējas izbaudīt vēlreiz to, kādēļ pasākums vispār tika iecerēts – brišana brīžam līdz vēderam pa daiļām kupenām bija labs un motivējošs pasākuma sākums.
Nonāktot pie galamērķa, tika sagaidīts arī trešais kompānijas dalībnieks, kas bija izvēlējies ierasto maršrutu un nu bija kaitinoši smaidīgs un enerģijas pilns.
Pašu sniega kurpju taisīšana neaizņēma daudz laika. Pamatā tika izmantots nazis un aukla, nogriežot un dažādos veidos sasienot ap 30 cm garus kociņus. Kamēr nav sulas, varējām to atļauties bez liekiem sirdsapziņas pārmetumiem. Galvenais secinājums pēc šī visa bija konstatējums par pēc iespējas nelielāku konstrukcijā izmantojamo detaļu skaitu, jo tas samazina iespēju kādai salaiduma vietai staigājot pārdilt. Sākotnēji tika izmēģināti vairāki varianti ar četrām pamatdetaļām un ja pietiek šņorējamā materiāla – arī vairāk, bet beigu secinājums bija, ka lai izgatavotu pilnībā funkcionējošas sniega kurpes, pilnībā pietiek arī ar trīs vienkāršiem kociņiem.
Atceļā vēl bija iespēja izbaudīt industriālās ainavas daili ziemā – milzu leduskritumu formā un ievākt dažādus dabas materiālus, lai pēcāk mierīgākā atmosfērā pamācītos atpazīt arī pilsētā atrodamās augu sugas. Jā – arī ziemā to iespējams tīri labi izdarīt! Arī tad kad kokiem nav lapu, pēc pumpuru formas ir iespējams diezgan precīzi atpazīt, ar ko īsti mums ir darīšana. Sašķirojot ievākto bagātību, patīkami bija atklāt, ka starp tik paredzamajiem alkšņiem, kārkliem, bērziem, vītoliem un eglītēm ir ielavījies arī pa kādam dižskābardim. Katrā ziņā – pavasarī būs jāiet šie atkal apraudzīt, lai pārliecinātos vai izdosies šo atpazīt arī ar visām lapām :)
A.T. 2011.
Arheostudija 
Labās izpriecas :)