Primitīvo iemaņu nometnē
Šī gada 21.-24. jūlijā notika pirmā mūsu grupas aktīvistu organizētā primitīvo iemaņu un izdzīvošanas prasmju nometne ar mērķi labāk izprast kā cilvēka darbības rezultātā mainās apkārtējā vide un vai (un kas) no tā vēlāk ir fiksējams arheoloģisko izrakumu gaitā. Šāda pieeja zināmā mērā saistāma ar eksperimentālās arheoloģijas pieeju, kur vieni no populārākajiem ir tieši dažādi funkciju un procesu eksperimenti. Bez šaubām, tie ir ļoti ilglaicīgi un prasa rūpīgu un daudzpusīgu notiekošā fiksāciju. Neapšaubāmi, tiem pastāv ļoti daudz un dažādu aspektu un variāciju iespēju.
Tādēļ par šīs nometnes pamatmērķi tika izvirzīts mēģinājums izprast pamatlietas, kas nepieciešamas ikviena laikmeta cilvēkam – to, kā ienākot jaunā vietā un atšķirīgā vidē tiek nodrošināta cilvēka pamatvajadzību apmierināšana – vajadzība pēc patvēruma, siltuma, dzeramā ūdens, pārtikas u.c.
Aptvert visus šos aspektus uzreiz nav iespējams, turklāt lai eksperiments būtu ticams, tā veicējiem jābūt zināmām iemaņām lietot tajā izmantojamo rīku atdarinājumus. Tādēļ šajā nometnē tika nolemts būtisku daļu uzmanības veltīt akmens un bronzas laikmeta rīku pielietojumam.
Nometnes sākumā tika novilkta āda nesen nokautam āzim, daļēji izmantojot krama nažveida šķilas.
Tas pilnībā apstiprināja labi zināmo krama kā materiāla efektivitāti visdažādāko darbu veikšanai. Kopumā darbam tika veltītas 1,5 stundas. Iekšējo orgānu izņemšanai tika izmantoti mūsdienu rīki.
Pasākuma tālākā norises vieta tika izvēlēta atbilstoša agro metālu perioda dzīvesvietu apstākļiem atbilstošā paugurā, ūdens un meža tuvumā.
Kā viens no pirmajiem uzdevumiem tika izvēlēts akmens un bronzas rīku efektivitātes salīdzinājuma datu iegūšana, vienlaikus ar to palīdzību veidojot ātru patvērumu.
Savukārt jau nometnes teritorijā tika testēts akmens kalts un iemalu bronzas cirvis. Abi šie rīki ir moderni, mūsdienās izgatavoti atdarinājumi un protams, zināmā mērā atspoguļo mūsdienu cilvēka priekšstatus par pagātni. Visai ātri pievīla akmens kalta iekātojums, acīmredzot, lai šāda veida rīki pilnvērtīgi funkcionētu, nepieciešama daudz masīvāka kāta daļa, kur iestiprinās rīka darba daļa.
Savukārt, strādājot ar bronzas iemalu cirvi, darbs bija atzīstami efektīvāks. Šī cirvja iekātojums bija izvēlēts atšķirīgs, kas pilnībā sevi attaisnoja.
Kopumā pusslieteņa izveidošanai tika nocirsti ap 40 dažāda diametra koku, pamatā tuvumā augošās apses, kas tika nedaudz papildināts ar nokaltušām eglēm, kas netika cirstas, bet izlauztas ar rokām. Vairākiem no nogāztajiem lapu kokiem tika fiksēts cirtienu skaits un to diametrs.
Diametrs Cirtienu skaits
80 mm 50
54 mm 21
44 mm 25
58 mm 21
45 mm 21
42 mm 15
60 mm 22
45 mm 14
Līdz ar to secināms, ka vidēji 53,5 mm resns koks tiek nogāzts ar aptuveni 23,6 cirtieniem. jāatzīmē, ka šāda bronzas cirvja iekātojums (smags, paplatināts gals, kurā iekalta grope iemalu cirvja galvai) lielākoties vidēji 5 cm resnos kokus vienkārši nolauza, atstājot izteikti spurainus celmus.
Tika secināts, ka šāda patvēruma vieta ir izveidojama ļoti ātri, pāris stundu laikā (lai gan darbs pie tās izveides sākotnēji noritēja divas dienas ar pārtraukumiem). Šāda patvēruma izveidošana bez palīgrīkiem teorētiski nav neiespējama (domājot piemēram, par senākā akmens laikmeta slieteņiem), tomēr visticamāk, iespēju robežās rīki, kas atvieglo cilvēka fiziskos pūliņus, izmantoti vienmēr. Jāatzīmē, ka izmantotais bronzas cirvis tā lietojuma laikā netika asināts, jo pēc tā nebija nepieciešamības.
Lai labāk izprastu dažādu darbarīkiem izmantotu materiālu efektivitāti, šim mērķim būtu jāveic tālāki padziļināti testi ar, piemēram, akmens un dzelzs cirvjiem.
Tomēr neskatoties uz samērā īso šeit pavadīto laiku, šī nometne ļāva ne tikai vairot dalībnieku iemaņas strādājot ar dažādu laikmetu darbarīkiem, ieraudzīt būtiskas nianses pat visvienkāršāko dažādo aizvēstures periodu rīku lietojumā, kas ļauj ikvienam interesentam pietuvoties šo tālo laikmetu labākai izpratnei.
Arheostudija 
Pēdējie komentāri