Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Vasaras beigu klejojumi

Ķerot vasaras pēdējās paliekas dažus no mums dzīves līkločotie ceļi aizveda uz Vidzemi apsekot kādas agrāk apmeklētas un dažas jaunas vietas, kas zīmīgas gan kā mūsu dabas, gan kā kultūrvēstures mantojuma daļa.

Tika iebrists gan slavenajā Kazu gravā ar Latvijas spēcīgāko ūdenskritumu, gan citās Gaujas krastos esošās alās, gan pie brikšņiem aizaugušu vecupju krastos paslēpušamies milzu klintīm, kuru sānus joprojām rotā ne tikai jauno laiku grafomānu atstātie “autogrāfi”, bet arī kas senāks – tā saucamie petroglifi.

Lielākā daļa šo seno zīmju tika atklātas astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados, turklāt dažiem atklājumiem bija iespēja būt klāt, tādēļ ir interesanti redzēt, vai pēc to notīrīšanas zīmēšanai un fiksēšanai (toreiz tika ņemtas 1:1 kontaktkopijas uz polietilēna plēves) nav sākušies kādi kaitīgi klinšu bojāšanās procesi.

Mūsu smilšakmens tomēr nav īpaši izturīgs un toreiz izcērtot krūmus labākai fotografēšanai, kā arī pat ar metāla birsti tīrot iegravējumus, klintis rezulātā tika pakļautas spēcīgākai vēja un lietus ūdens iedarbībai.

Bija prieks secināt, ka vismaz šoreiz apsekotajā vietā krūmi ir lielā mērā atauguši un klints virsma atkal pārklājusies ar plānu ķērpju kārtiņu, kas to pasargā no ārējās vides. Protams, vietām ir parādījušās plaisas, ir izveidojušies nelieli nobrukumi, tomēr kopumā šobrīd šī vieta ir nosacītā drošībā. Diemžēl lielāku postu nodara mūsdienu grafomāni, neatpazīstot ne senos iegravējumus, nedz ko jēdzot par dabai nodarīto postu. Tādēļ, ievērojot savulaik iesākto tradīciju, nekādi precīzāki nosaukumi apzināti netiek lietoti.

Nav šaubu, ka šīs vietas, kur iegrebtas pat vairāki demiti zīmju, kas lielā mērā līdzinās etnogrāfiskajā materiālā sastopamajām īpašuma zīmēm un vietām sastopamas pat kopā ar 17. gs. otrās puses gadaskaitļiem, kā šajā gadījumā, ir senā, rakstīt vēl neprotošā cilvēka “paraksti” – “es te biju” un kā liecina Jura Urtāna pētījumi Svētupes Lībiešu upuralās, arī vietas, kur notikusi ziedošana un veiksmes izlūgšanās augstākiem spēkiem.

Daudzās valstīs klinšu mākslas (“rock art”) pieminekļi ir aizsargājami ar likumu, mūsu zemē kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā iekļauti tikai pāris šādi objekti, tomēr, tas nemazina arī pārējo petroglifu gravējumu vietu nozīmību un unikalitāti mūsu Austrumbaltijas reģionā, jo reti kur šādi gravējumi saglabājušies tieši smilšakmens klintīs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on augusts 30, 2011 by in Jaunumi, Pasākumi.

Navigācija

%d bloggers like this: