Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Bronzas aproces izgatavošana ar zūdošā vaska metodi

Jau 2013. gadā īstenotajā aizvēsturisko prasmju nometnē Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā tās dalībnieki apguva pamatzināšanas un izpratni par metalurģijas pirmsākumiem, cilvēcei atklājot sākumā varu un vēlāk iemācoties izgatavot un apstrādāt bronzu.

Pēc tā saucamā “vara/akmens” laikmeta (eneolīta, jeb halkolīta) Dienvideiropā ap 3. gadu tūkstoti pirms Kristus iestājās laikmets, kur priekšmetu izgatavošanā visbiežāk izmantoja vara un alvas sakausējumu – bronzu, kas pamatā tika kausēta un lieta. Baltijas reģionā gan bronzas laikmets sākās bez šī pārejas perioda, kas raksturīgs Dienvideiropai.  Austrumbaltijā bronzas laikmeta sākumu pieņemts datēt ar aptuveni 1800. gadu pirms Kristus.

Sākumā pirmie vara priekšmeti tika izgatavoti ar aukstās kalšanas metodi, bet attīstoties bronzas apstrādei, radās tā saucamā “zūdošā vaska metode” (cire perdue). Tā plaši tika izmantota līdz pat 18. gadsimtam, kad to pamatā nomainīja liešana gatavās vairākdaļu veidnēs. Tomēr arī mūsdienās šo metodi izmanto daudzviet joprojām.

Šīs metodes pamatā ir no vaska izgatavoti iecerēto priekšmetu precīzi modeļi, kas pēc tam tiek ielipināti mālā, izveidojot lejamveidni, ar piltuves veida ielietni un reizēm nelieliem kanāliņiem gaisa izvadīšanai. Pēc māla sakalšanas veidnes tika apdedzinātas kā rezultātā vasks izkusa un iztecēja laukā, atstājot māla veidnes iekšpusē precīzu tukšumu iecerētā priekšmeta formā. Amatniekam pēc tam atlika tikai veidnē ieliet izkausēto metālu, sasist veidni un tikt pie kārotā priekšmeta.

 

Arī šogad, 2015. gada jūlijā Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās nometnes laikā mācījāmies no vaska veidot dažādu priekšmetu modelīšus, gatavot māla masu veidņu izveidei un akmeņu pavardā kausēt pašu bronzu. Tā kā jūlijs šogad bija izcili mitrs, lietains un vēss, tas zināmā mērā apgrūtināja regulāru dalībnieku skaita nodrošināšanu visām aktivitātēm visas dienas, tomēr viens bronzas kausējums vaļējā māla veidnē tika veikts, neskatoties uz pielijušo pavardu un ne visai piemēroto izejmateriālu (alumīnija bronza).

Pēc Āraišu nedēļas daļa sagatavoto lietu palika neizmantotas, tādēļ tika nolemts iesāktās aktivitātes pie iespējas pabeigt.

Daļa no nometnes laikā izgatavotajām māla veidnēm izžūstot saplaisāja un sabirza. Tas skaidrojams ar lielo smilšu piejaukumu Āraišu muzejparka teritorijā Meitu salas apkārtnē atrodamajā mālā, no kā veidnes tika gatavotas. Lai palielinātu to izturību, dažām no tām tika nelielā daudzumā piejaukti granīta zvirgzdi, kas gan ir vairāk keramikai raksturīga piedeva, tomēr salīdzinājuma iegūšanai un pieejamā izejmateriāla īpašību izziņai tas bija nozīmīgi. Interesanti, ka tieši šīs divas veidnes ar piejaukumu arī izturēja žāvēšanu un apdedzināšanu. Vienā no tām (vaļējā vienpusējā veidne cirvīša izgatavošanai) tika veikts lējums jau nometnes laikā, pēc kā tā izmantota mācīšanās nolūkiem vēl vairākas reizes.

Pati aproce tika izlieta un pabeigta rudenī. Tās izgatavošanā tīģelī tika pielietoti 281 grams bronzas, pēc lējuma tās svars kopā ar pāri pārlijušo materiālu bija 230 g, neskaitot ap 40 g sakusumu, kas palika pāri. Secināms, ka šādi lejot zudumā aizgāja (oksidējās reaģējot ar skābekli, vai pārvērtās sīku pilienu formā, kurus neizdevās pēc lējuma savākt) ap 15 gramu izejmateriāla. Pēc ielietnes atdalīšanas un viegla negludumu slīpējuma, tās svars tagad veidoja 62,3 gramus.

Noslēgumā neliels videoieskats, kā praktiski izskatās šāda lietu gatavošanas operāciju ķēde bronzas laikmeta stilā:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: