Šogad VKKF atbalstītā projekta “Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skola” ietvaros 8 projekta dalībnieki apmeklēja Lietuvu, kur tās senajā galvaspilsētā Kernavē, kura kā unikālu arheoloģisko senvietu komplekss iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, jau sešpadsmito reizi norisinājās “Dzīvās arheoloģijas dienas”.
Šoreiz, atšķirībā no 2013. gada projekta, kad piedalījāmies tikai kā apmeklētāji, trīs no braucējiem arī uzreiz izmēģināja kā tas ir būt publiska pasākuma dalībnieka lomā un prezentēt aizvēsturiskās prasmes plašākai publikai.
Šai reizē pamatā demonstrējām bronzas liešanu, izmantojot tikko uzbūvētu māla pavardu un pilnībā atsakoties no tik ierastajām dzelzs knaiblēm tīģeļa satveršanai, aizstājot to ar diviem koka sprungulīšiem. Apmeklētājiem tika demonstrēta t.s. izzūdošā vaska metode, izgatavojot vaska modeļus priekšmetu liešanai un māla veidnes.
Visai ātri tika sasniegta bronzas kušanai nepieciešamā temperatūra un lējums, var sacīt, izdevās, neskatoties uz tobrīd pieejamo, ne visai piemēroto izejmateriālu – alumīnija bronzu, lejot kuru jārēķinās ar dažādiem pārsteigumiem. Liels paldies draudzīgajām vēlā neolīta ciltīm, kas uzņēma tādus “viesus no nākotnes” tiešā savā tuvumā un paldies Virginijai Rimkutei par laikmetam atbilstošajiem tērpiem:)
Brauciena otrajā dienā devāmies uz Lietuvas – Baltkrievijas pierobežu, Varenas apkārtni, kur apmeklējām vietu, kur dabā sastopams krams – galvenais un vērtīgākais akmens laikmetā izmantotais materiāls dažādu priekšmetu izgatavošanai. Atsķirībā no 2013. gada, kur apmeklējām vietu, kur pieejami tikai zemes virskārtā esoši zemākas kvalitātes krami, kurus uzārdījusi zemes virspusē meža tehnika, šeit bija iespēja apmeklēt grants karjeru, kur varēja gūt priekšstatu par tā dabīgajiem atrašanās apstākļiem, ko lieti papildināja arī dr. geol Līgas Zariņas stāstījums.
Brauciena laikā tika ievākti paraugi dažiem eksperimentiem, lai varētu darboties vasaras skolas ietvaros, kas notika nedēļu vēlāk, jūlija otrajā pusē.
Pēdējie komentāri