“Haubergoniņš par īsu”, jeb ieskats LNVM jaunās piļu ekspozīcijas bruņojuma stenda tulkojumos.

Ar tulkotājiem pirmoreiz nopietni saskāros 2011. gadā, kad Google translate vēl bija nekāds, bet nule kā sacerēto disertāciju tomēr vajadzēja iedot izlasīt ārzemju recenzentam kādā viņam saprotamā valodā :D Tā nu teju mēnesi dzīves veicu ātrrakstīšanas/tulkošanas maratonu, bet spiedīgie iesniegšanas termiņi piespieda tomēr vienu nodaļu iedot tulkošanas firmai.

Rezultāts, kā jau jūs to nojaušat, nebija izcils, jo atpakaļ saņemtā materiāla pārstrādei cilvēcīgā valodā nācās tērēt papildus laiku, jo piem. zobenu makstu uzgaļi (angliski “scabbard chapes”) bija kļuvuši par “tām mazajām metāla lietiņām, ko uzliek tur galā”…    …  priekškars.

Tā bija laba mācība maksimāli vienmēr ar visiem runāt, lai visi visu ir sapratuši kā arī veikt izvēlētā pakalpojuma sniedzēja pārbaudi.

Apmeklējot jauno Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju “Livonijas pilis”, protams, automātiski pievērsu uzmanību arī tulkotajiem anotāciju tekstiem pie sev tuvās senā bruņojuma tēmas. Pamanot pāris dīvainības, painteresējos, kas tad par iemeslu ir bijusi atsevišķu specifisku vārdiņu izvēlei. Jap. Esot bijusi iesaistīta tulkošanas firma un argumentēt neesot bijis iespējams.

Tad nu paķidāsim. Latviski mēs sakām “bruņukrekls”. Ar to saprotam izstrādājumu no riņķīšiem, kas savā starpā savienoti, parasti ar kniedēm. Vitrīnā kas tieši tāds redzams. Angliskajā versijā – nez kāpēc izstrādājums nodēvēts specifiskā terminā  par haubergeon. Domāju – kāda mārrutka pēc izvēlēts kaut kas tik specifisks, ja visi zina, ka angliski bruņas, kas gatavotas no metāla riņķīšiem, pieņemts dēvēt par “mail armour”, bet kreklus par “mail shirt”  (nosaukums veidojies no latīņu valodas vārda “tīkls”). Pašā angļvalodīgajā bruņu cienītāju pasaulē arī jau gandrīz ir uzvarēts gredzenu, ķēžu un važu fetišs terminoloģijā (sk. rakstu “Breaking the chain”).

Kas tad ir tas haubergons? Pēc būtības tas ir tieši GARAIS bruņukrekls (turklāt vēsturiski šim vārda lietojumam nav konsekvences), un kam turklāt nav nekāda sakara arī ar latviešu rekonstruktoru slengā lietoto vārdu “haube”, kas vispār ir bruņu kapuce (angliski – coif), bet vitrīnā blakus pieliktā Cēsu pils bruņu apkakle (angliski – aventail) kas salikta blakus neiespējamā kombinācijā ar Altenes bruņucepuri (smuki restaurēta, kas ir lieliski), skaidrību par šo jomu neveicina. Altenes bruņu cepure pēc formas vēl ir tuva vēl 16.-17. gs. izplatītajām Birnhelm tipa cepurēm (kaut gan ir viduslaiku), bet Cēsu bruņu riņķu apkakle raksturīga bacinetes tipa bruņucepurēm, kādas pagaidām Latvijas teritorijā atrastas nav.

Ekspozīcijā latviešu un angļu teksti atrodas blakus, tātad angļu tekstam nav jābūt “zinātniskākam” par latviešu tekstu. Tam ir jāpasaka tas pats, tikai citā valodā. Ja angļu versijā pēkšņi parādās daudz specifiskāks termins, kura latviešu tekstā nav, tulkotājs faktiski ir pievienojis jaunu informāciju.

Ja tekstā piemēram, būtu rakstīts “auto”, neapšaubāmi būtu daudz jautājumu, kāpēc tas nosaukts par piem. “kravas furgonu” tikai tāpēc, ka kravas furgons arī ir auto..

Līdzīga problēma, starp citu, ir arī nesen atvērtajā Turaidas Klaušinieku mājas ekspozīcijā. Angļu vēstures terminoloģijā serf ir dzimtcilvēks, serfdom – dzimtbūšana, corvée – klaušas. Nav vajadzības no tā taisīt kādu corvée servant konstrukciju.

Tāpēc mans draudzīgais novēlējums muzejiem ir pavisam vienkāršs: tulkojiet ar tulkotājiem, bet pēc tam iedodiet tekstu pārlasīt nozares speciālistam.

P.S. Tā kā vitrīnā ievietotais bruņukrekls ir visai īss, tad nu nekāds haubergons no tā tomēr mums lāgā nesanāk. Pārfrāzējot Eizenšteina klasiku, tomēr jāsecina, ka haubergoniņš par īsu..