Arheostudija

Blogs par eksperimentālo arheoloģiju, vēsturi un dabu.

Ikgadējais keramikas apdedzināšanas pasākums

Šī gada jūlija sākumā notika kārtējais māla izstrādājumu apdedzināšanas pasākums. Vairāku gadu pieredzes rezultātā tika nolemts izmēģināt samērā ātru apdedzināšanu – veltot tai aptuveni sešas stundas intensīvā ugunī. Apdedzināti tika vairāki bezripas māla trauki (švīkātās keramikas atdarinājumi), gan bronzas, gan dzelzs laikmetam (bļodveida un bumbierveida) raksturīgu formu tīģeļi krāsaino metālu kausēšanai.

Izvēlēta tika jau iepriekš vairākkārt autora izmēģinātā māla izstrādājumu apdedzināšanas metode – bedre.  Gaisa vidējā temperatūra dedzināšanas laikā bija 21 grāds pēc Celsija, gaisa mitrums augsts, jo ik pa laikam lija mērens lietus.

No kopskaitā desmit tīģeļiem ugunī saplaisāja un kļuva nelietojami tika divi. Tika testēti dažādu sastāvu tīģeļi, vislabāk saglabājās tie, kam kā liesinātājs bija piejauktas iepriekš saplīsušo un atkal saberzto māla trauku paliekas. Tas apstiprina viduslaikos pierakstīto tīģeļu izgatavošanas metodi, kur tiek ieteikts rīkoties tieši šādi.

Galvenie secinājumi šobrīd ir šādi:

1) šādai ātrai apdedzināšanas metodei nepieciešams nedaudz ilgāks bedres iesildīšanas laiks nekā viena stunda, kā tika darīts šajā gadījumā.

2) kopumā šādai apdedzināšanas metodei atvēlētais laiks ir nedaudz par mazu, jo lielākajiem traukiem apdedzinājumu ne visos gadījumos izdevās iegūt vienmērīgu.

3) nākamajā izpētes stadijā jāveic sistemātiska apdedzināto tīģeļu testēšana augstās temperatūrās, lai varētu salīdzināt iegūtā rezulāta atbilstību vai neatbilstību  arheoloģiskajos izrakumos atrastajām tīģeļu paliekām, kas lielā skaitā tiek atrastas daudzos Latvijas pilskalnos.

4) Secināms, ka nepieciešams veikt pēc iespējas vairāk atkārtojumu, lai labāk izprastu savu pētāmo objektu un ieraudzītu vidējo aritmētisko tendenci un galīgos secinājumus balstītu uz to.

5) bedre pēc trauku apdedzināšanas tika aizbērta un un domājot par to, kas ir tas, ko arheologs ieraudzītu šajā vietā pēc simtiem gadu iespējams, ka tas tiktu klasificēts kā “pavards”, jo tajā tiktu atrastas vairāku saplīsušo trauku lauskas.  Šādi nelieli, izzinoši eksperimenti, kas aptvertu vienas problēmas dažādus aspektus, iespējams, turpmāk ļautu pētniekiem daudz labāk izprast dažu seno apkures ierīču izmantošanas un identificēšanas nianses izrakumu laikā.

2 comments on “Ikgadējais keramikas apdedzināšanas pasākums

  1. Oskars Ušpelis
    jūlijs 11, 2011

    1. Par tīģeļu saplaisāšanu – iespējams, ka temperatūra tika kāpināta pārāk strauji.Esmu to novērojis kausēšanas procesā, kad tīģelis nemaz nepaspēj sakust, bet vienkārši sasprāgst gabalos.

  2. Artūrs
    jūlijs 11, 2011

    Tieši tā. Pārsvarā tas ir diezgan labi dzirdams, kā tas notiek, turklāt lielākoties dedzināšanas sākumposmā. Interesanti būtu mēģināt noformulēt kāda nākotnes pētījuma / eksperimenta tēmu, kas saistītos ar to, vai un cik ļoti secinājumi, kas izdarīti novērojot kādu procesu, ņemot vērā tikai savu pieredzi, un tādus, kas veikti balstoties uz precīziem mērisntrumentu rādījumiem, kaut kādā mērā atšķiras.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Information

This entry was posted on jūlijs 11, 2011 by in Jaunumi, Pasākumi.

Navigācija

%d bloggers like this: